Eiropas Parlamenta deputātam R. Zīlem pat nācās paskaidrot, kāpēc viņš kopā ar visiem nav gājis 11. novembrī nolikt svecītes pie Rīgas pils un kāpēc TB/LNNK priekšsēdis neapmeklēja Valsts prezidenta svinīgo pieņemšanu valsts svētkos. Priekšsēža vēlēšanu rezultāts gan parādīja, ka viņa opozīcija kongresā bija aktīvāka par R. Zīles domubiedriem, taču tai ir tikai 29 balsis, bet 94 delegāti uzskatīja, ka arī turpmāk R. Zīlem var uzticēt partijas vadību.
Opozīcija zaudē
Taču vairāk par partijas vadības maiņu, kā konkurentu R. Zīlem piedāvājot maz zināmu uzņēmēju Ģirtu Lapiņu, viņa oponenti vēlējās gada laikā panākt vienas partijas izveidi ar Visu Latvijai!. Turpretim R. Zīle un arī viņa vietnieks Gaidis Bērziņš uzskata, ka ir jānotiek plašākai labējo politisko spēku konsolidācijai, lai varētu nonākt valdībā, jo tikai ar plašu sabiedroto loku ir iespējams īstenot nacionālās idejas. Abi līderi izteica šaubas, vai tas būs iespējams, esot kopā tikai ar tagadējiem sabiedrotajiem no VL. Rīgas domes vēlēšanās R. Zīle aicinās startēt kopā ar visām latviskajām partijām, jo tikai tā labējie varēs iegūt ietekmi pašvaldībā, kurā pārstāvētais Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība arī ir nolemti opozīcijai.
Debates atklāja, ka tie, kuri steidzina apvienošanos ar Visu Latvijai!, ir kategoriski pret virzīšanos uz Vienotības pusi, jo šie cilvēki negribot būt kopā ne ar Sarmīti Ēlerti, ne ar Arti Pabriku. Vairāki runātāji arī uzsvēra, ka Vienotībā neviens negaida TB/LNNK un VL, kas jau divas reizes esot nodemonstrēts. Jāatgādina, ka tieši S. Ēlerte vairākkārt runāja par nepieciešamību koalīcijā iesaistīt nacionālo apvienību un arī R. Zīle norādīja, ka S. Ēlertes pozīcija valsts valodas jautājumos viņam ir pieņemama.
Zīle nemainīsies
TB/LNNK kongresā, kas notika Kauguros, piedalījās 126 delegāti no 193 izvirzītajiem, bet arī noteiktā pārstāvniecības norma partijai, kurā reiz bija ap 1700 biedru, ir pieticīga. TB/LNNK dome šogad bija sanākusi tikai dažas reizes. Partijas vadību pēla arī par to, ka TB/LNNK interneta mājas-lapa ir «absolūti nekāda». Ģ. Lapiņš atgādināja, ka R. Zīle teju uz katru otro valdes sēdi nav bijis. «Partijas kursu nosaka vadībai pietuvināto loks. Divdesmit gadus būt statista lomā nav patīkami. Partija nav karaļvalsts, kur tikai dažiem ir teikšana, tās vadība sevi ir izsmēlusi,» sacīja Juris Bogdanovičs. Kritizētāju vidū bija arī Ritvars Eglājs, Dainis Locis, Agita Ozola un arī viens no diviem tēvzemiešu Saeimas deputātiem Dzintars Rasnačs. Viņaprāt, partija bija jāvada Saeimas deputātam G. Bērziņam.
Sava taisnība varētu būt kā vieniem, tā otriem - gan R. Zīlem, ka tikai plašākā konsolidācijā būs iespējams panākt savu ideju īstenošanu un nokļūt valdībā, gan viņa opozīcijai, kas norādīja uz organizatoriskiem trūkumiem partijas vadībā, kā rezultātā šī ietekme tika zaudēta. Likt līderim padomāt, kāpēc savulaik spēcīgā partija ir tik zemu kritusi, varēja būt opozīcijas galvenais mērķis, jo uzvarēt priekšsēža vēlēšanās, šķiet, tā nemaz necerēja. Ģ. Lapiņš Dienai arī atzina, ka šķelšanās partijā nav paredzama un no tās viņš negatavojas aiziet. Sev netipiski skarbi runāja arī Jānis Birks, kurš sacīja: «Jā, Visu Latvijai! mirdz actiņas. Kas traucē mirdzēt jūsu actiņām. Esiet tie prožektori, kas ved sev līdzi. Piekrītu, ka ir jānostiprina izpildvara, lai liktu katram partijas biedram ne tikai tukši muldēt, bet arī strādāt.» Kongresa izskaņā R. Zīle teica: «Es esmu tāds, kāds esmu, un daudz nemainīšos.» Valsts svētki viņam esot dziļi personisks notikums, un uz prezidenta pieņemšanām viņš jau neejot gadiem. «Visu Latvijai! ir mūsu partneri, un mēs ar viņiem jau kopā strādājam,» uzsvēra R. Zīle un norādīja, ka augstu vērtējot gan frakcijas vadītāju Einaru Cilinski, gan Raivi Dzintaru, «kurā redzu milzīgu potenciālu». Taču viņš runāšot ar ZZS, Vienotību. «Ja ar viņiem mums nav pa ceļam, ar ko tad mums ir pa ceļam,» sacīja R. Zīle. Viņa izraudzītajā valdē būs G. Bērziņš, Raitis Ābelnieks, J. Birks, Ervīns Grāvītis, Māris Grīnblats, Jānis Trupovnieks, Jānis To-mels un Laura Dabare.