Otrdien Ministru kabinets mundri pieņēma vairāk nekā 50 dažādu noteikumu, likumprojektu, ziņojumu un citu kruzuļu. Tas ir cildināmi, ja zinām, ka formāli valdībai jādomā par čemodānu pakošanu un duļķaina ūdens sagādi jaunās deklarācijas rakstīšanai.
Konsultanta uzmanību piesaistīja viens no pieņemtajiem rīkojumiem - uz kopējā fona it kā gabarītos necils, bet valsts saimniekošanas sistēmu lieliski raksturojošs. Jautājums ir atkal par neizsmeļamo avotu, pie kura mietiņš ar uzrakstu «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Nebarot. Nekaitināt». Šoreiz par Stūra mājas muzejiņa funkcionēšanas nodrošināšanu. Kādi forsmažori nu pārsteiguši Valsts nekustamo īpašumu un Kultūras ministrijas zinīgos ļaudis? Redz, nekādi nav varēts paredzēt, ka būs ziema un ka civilizētā pasaulē nepieciešama, piedodiet, ateja. Tā arī augstajos papīros rakstīts - apkures sistēmai un apmeklētāju tualetei. Vai tad apmeklētāji pagaidām nevarētu izmantot darbinieku tualeti? Varbūt to aizliedz kādi Ministru kabineta noteikumi vai, bail pat teikt, tualetes nemaz nav bijis un darbinieki skrien uz kādu tuvējo kafejnīcu vai arī… māja jau liela.
Bet atstāsim šo mierā un atgriežamies pie neparedzēto līdzekļu avota. Summa, ko otrdien nolēma piešķirt, ir salīdzinoši neliela - 21 532 eiro. Atradis, Bundža, par ko čīkstēt, kad tajā pašā laikā…
Šoreiz nevarēs vis piekrist Citadeles, Metalurga, VID ēkas un citu miljonu piesaucējiem. «Mazie» tūkstoši apsildāmajai atejai vai kas nu tur plānots, interesanti ar ko citu. Proti, pāri 45 miljonus apgrozošie un vairāk nekā piecus miljonus pelnošie (2013. gada pārskats) Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nu nekādi nevar paveikt šo lietu, tā teikt, darba kārtībā, kur taču jau mājaslapas sentimentālajā ievadtekstā norādīts, ka VNĪ «iestājas un gādā par namiem Latvijā». Protams, ka VNĪ prātvēderi par šādu burkšķēšanu iecietīgi smaidīs un noklās mums priekšā palagu ar likumiem, noteikumiem un rīkojumiem, kuri kategoriski aizliedz šādu patvaļību - ierīkot mikroskopisku apkuri un tualeti par saviem līdzekļiem. Un iebilst jau neko nevar.
Kultūras ministrija, kas arī iejaukta šai neparedzētās ziemas gadījumā, protams, ar VNĪ miljonu skaitļiem lepoties nevar, tomēr šaubas par to, ka nu nav pilnīgi neviena datora un printera, ko neparedzēti aizdot Stūra mājas muzejam… bet atkal mums priekšā noklās jau otru palagu ar noteikumiem un rīkojumiem, kuri parādīs šādas vaļības noziedzīgo dabu un vēl klusu čukstēs par briesmīgo Valsts kontroli, kas tik to vien gaida… un atkal neko nevarēs iebilst.
PAREIZAIS VIEDOKLIS - mūsu valsts īpašumu apsaimniekošanas sistēma juridiski sanaglota tā, lai tikai kāds, Dies pasargā, neiedomātos, ka viņš ir saimnieks. Ārprāts! Kāds saimnieks? Saimnieks te ir Valsts. Un tikai. Tātad no valsts arī prasām. Negaidītām ziemām un neparedzētām tualetēm.
Tālās, siltās zemēs par vienu no dumjākajiem zvēriem uzskata žirafi iepretim, piemēram ziloņiem vai hiēnām. Vietējiem ir melnie jociņi, ka žirafēns dzimstot krīt no liela augstuma un tā arī iemanto garīgu tupumu. Kurā brīdī iestājas prāta aptumsums Latvijas valsts pārvaldes fīreriem, tas pagaidām neskaidrs jautājums. Papildu izziņa - Valsts veselības centrs atteicis valsts atbalstu Ievas Bišmeistares plaušu transplantācijas operācijai, jo tāda neietilpst valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā. Punkts.