Tikai zirgi diemžēl augumā padevušies mazliet lielāki nekā peļu junkurs. Līga aicina istabiņā, ko varētu saukt par biroju, bet vienkāršāk - par atpūtas telpu. To apsilda mazs eļļas radiators. Koķiks iekārtojas uz dīvāna blakus fotogrāfam Raitim. Es - tuvāk radiatoram. Aiz sienas klusi bubina Līgas pašas ķēvīte Kendija, un tās īpašniecei mierīga sirds. Tā ir vienmēr, kad mīļie rokas stiepiena attālumā, ir veseli un viņiem viss ir labi.
Negantniekam pie kājām
Līga ir jauks un sirsnīgs sarunu biedrs. Par zirgiem viņa varētu stāstīt un stāstīt, jo ar tiem kopā bijusi jau pirms dzimšanas: «Esmu no Priekules, kur bija padomju saimniecība, un mani vecāki tur rūpējās par zirgiem. Pēc saimniecības likvidācijas viņi kļuva par šo zirgu īpašniekiem. Kad mamma gaidīja mani, viņa joprojām jāja ar zirgiem, bet, kad vēl biju mazs bērns, tā bija traģēdija, ja netiku ņemta līdzi uz stalli.»
Vēlāk Līgas vecāki izšķīrās, un meitene divpadsmit gadu brauca pie tēva un zirgiem. Līga ir kategoriska kādā jautājumā: «Tās ir pilnīgas muļķības, ja saka, ka zirgi apdraud bērnus. Mums Priekulē bija negants ērzelis, pie kura varēja pieiet tikai tētis - un tad arī ar kaujas saucieniem! Reiz apkārtējie kļuva bāli zaļi, ieraugot, ka esmu tikusi ērzelim klāt! Taču negantnieks par mani neizrādīja nekādu interesei. Zirgs bērnam pāri nedarīs. Pat ja zirgam kaut kas ienāk prātā, viņš vispirms pabrīdina - pieglauž ausis, mīņājas. Zirga valodu vajag saprast. Zirgs ir gatavs ne tikai kalpot, bet arī ziedoties, glābt, sargāt.»
Savā dzīvē ar diviem zirgiem
Līga atceras pusaudzes vecumu: «Man bija piecpadsmit gadu, kad tētis man uzticēja Kendiju (dokumentos - Candy). Tumši brūnā ķēve nebija pirkta speciāli man, viņa piedzima tēta stallī, bet viņš bija guvis gūžas traumu un nevarēja ķēvi iejāt, tāpēc teica - ņem un strādā! Ar savu zirdziņu esmu kopā jau desmit gadu. Tēta vadībā pati viņu apmācīju. Pirms sešiem gadiem Kendijai piedzima kumeliņš. Nosaucu viņu par Reisiju, angļu valodā tas nozīmē - dzīvespriecīgs, enerģisks, pikants, ass. Starp citu, ļoti jāuzmanās ar vārda došanu zirgam. Nu kā var nodarīt zirgam pāri, nosaucot to par Pērsi! Upes vārdu liek govīm, lai tās dod vairāk piena. Turklāt igauņu valodā «pērse» nozīmē - pakaļa! No sirds šķendējos. Rau, mums boksā ir Labradors - labsirdīgs, pūkains, draudzīgs zirgs, bet laukos stallī mums bija Volta, Lavīna, un šīs ķēves bija ļoti straujas, nepaklausīgas. Vārds var piesaukt sliktu raksturu.»
No tēva mājām Līga devās pasaulē ar saviem diviem zirgiem: «Visur, kur strādāju, bijām kopā - Tukumā, Olainē, Pūrē. Kendija ir jūtīgāka, grib, lai par viņu rūpējas, biežāk padraudzējas, pamīļojas. Tāds cilvēcisks zirgs. Reisija ir vairāk pati par sevi. Viņa dzīvo Vaivaru staļļos. Negribu Reisijai tik ļoti pieķerties, varbūt atradīšu viņai labu saimnieku. Viņai Vaivaros ir labi - pieskatīta, pabarota, ar viņu ir cilvēki, kuriem uzticos. Vienu reizi nedēļā braucu uz Vaivariem strādāt, tad satiekos ar Reisiju, pastrādājam.»
Šveicē neatgriezīsies
Bez patosa, pavisam vienkārši Līga pasaka galvenos vārdus: «Zirgi ir visa mana dzīve.» Viņai nekad nav bijis jāizvēlas, par ko kļūt, ar ko nodarboties: «Man ir reitterapeita palīga sertifikāts, bet Rīgas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvu jāšanas sporta treneres diplomu un sertifikātu. Viss labais un pozitīvais, kas manā dzīvē noticis, saistīts ar zirgiem. Pateicoties viņiem, es nokļuvu Šveicē, kur piecus mēnešus strādāju sporta zirgu dīlera stallī, jo man bija nepieciešamās prasmes un iemaņas.» Līga par darbu Šveicē, cilvēkiem, ar kuriem iepazinās un kopā strādāja, par redzēto un piedzīvoto stāsta ar prieku. Neslēpj, ka varēja tur palikt, bet - nepalika: «Īpašnieks pirka zirgus, tos iestrādāja un pārdeva. Manas grupas aprūpē bija 12-16 zirgu. Tīrījām boksus, barojām zirgus, jājām. Pircēji brauca no visas pasaules, zirgu cenas tur ir neiedomājami augstas, viņu ciltskoks zināms paaudžu paaudzēs. Zirgu būšana Šveicē ir ļoti prestiža lieta, tie maksā prātam neaptveramas summas. Jā, bija doma tur palikt. Man labi maksāja, bija labi dzīves apstākļi un skaisti zirgi! Domāju - atbraukšu uz Latviju, pārdošu zirgus un atgriezīšos Šveicē, kur jau biju iestrādājusies. Tomēr tovasar pastrādāju Vaivaros un sapratu, ka palikšu tepat. Šveicē zirgu sports ir augstā līmenī, taču mazliet savtīgs, bet Latvijā es gūstu pozitīvas emocijas, cilvēki reitterapijas nodarbībās atveseļojas, man ir daudz patīkamu tikšanos un sarunu ar pacientiem, un esmu kopā ar savu mīļo Kendiju! Šveicē dikti skumu un ilgojos pēc viņas. Jaunķemeros abas esam kopš pagājušā gada septembra.»
Līga domājusi par nākotni: «Zirgs savam saimniekam ir dārgs ne jau naudas izteiksmē, cilvēkam ir kur dvēseli piesiet. Mans sapnis ir dzīvot laukos kopā ar zirdziņiem. Protams, kad man būs ģimene un bērni, galvenais dzīvē būs viņi, bet pagaidām ir labi kopā ar zirgiem. Ar viņiem varu izrunāties. Zirgi, tāpat kā cilvēki, ir tik dažādi - vieni vairāk kontaktējas, citi - mazāk, ir laipnāki un nelaipnāki, straujāki un mierīgāki. Stāsta - Jaungada naktī zirgi runājot. Es saku - viņi runā visu laiku, tikai viņu valoda jāsaprot. Zirgi nepateiks savu domu ar vārdiem, bet viņu ķermeņa valoda ir ļoti izteikta. Arī cits citu viņi saprot pat vissīkākajās niansēs.»
Esmu barvede
Līga saka, ka zirgs nav cilvēks un pret to jāizturas kā pret zirgu, bez kaut kādiem uci-uci! Zirgam vajag zirgu kompāniju, ūdeni, labu barību, kustības, no bērnības jāmāca, citādi izaugs tāds 600 kg smags nevaldāms dzīvnieks - kur tādu liksi? Lielais mājdzīvnieks nav jālutina: «Man mīļa ir rozā krāsa, bet tāpēc taču nepirkšu Kendijai rozā zirgu deķi! Es dodu priekšroku vienkāršam aprīkojumam dabīgās krāsās.»
Zirgs ir bara dzīvnieks. To nevar piekukuļot. Līga stāsta: «Kad es ieeju boksā, zirgs mani vēro. Piederu pie tiem, kuri uzskata, ka zirgu nedrīkst sist. Nu labi, viņš kož vai sper, bet man jāparāda, ka es nebīstos. Zirgi samērā reti iet uz ķīviņu. Viņi ir kā aktieri - savā starpā pietēlo dusmīgo, attaisa lielu muti, pieglauž ausis - nu ies, nu kodīs! Mani viņi atzīst par barvedi, jo, kontaktējoties ar zirgiem, esmu mierīga un pārliecināta. Cieni zirgu, un viņš cienīs tevi, esi taisnīgs, un viss būs kārtībā!»
Šis ir Zirga gads. Ko novēli saviem vismīļākajiem dzīvniekiem? Līga brīdi domā: «Zirdzinieki saka - Zirga gads pašiem zirgiem neesot īsti labs, tomēr cerēsim, ka mums būs daudz pozitīvu emociju citam no cita, daudz interesantu notikumu un mēs būsim labi partneri un draugi.»