Šogad zemniekiem bija iespēja pieteikties atbalsta programmai zemes pirkšanai lauksaimniecības vajadzībām, kurā var saņemt naudu kredītprocentu dzēšanai. No 6 miljonu latu subsīdijām kredītprocentu dzēšanai piešķirti 1,6 miljoni latu, taču šī nauda jādala starp zemes pircējiem un piena pārstrādes kooperatīviem. Pieteikumi šai programmā ir par 2,1 miljonu latu, tātad vairāk nekā reāli pieejamie līdzekļi, norādīja ZM parlamentārais sekretārs Armands Krauze. Latvija kopā ar Ungāriju un Poliju ir saņēmušas Eiropas Padomes atļauju ieviest jaunu kreditēšanas programmu zemes iegādei lauksaimniecības vajadzībām, taču, lai to sāktu, vajadzīgi līdzekļi, kuru krīzes apstākļos valstij nav. Ja šo programmu sāks, tās izpildi ZM sola stingri kontrolēt, lai zemi izmantotu tikai un vienīgi lauksaimniecībai.
A. Krauze uzskata, ka soda sankcijas par lauksaimniecības zemes neapsaimniekošanu varētu būt vēl bargākas. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), kuru A. Krauze vadīja līdz pērnā gada nogalei, savulaik rosinājusi par neapstrādāto zemi piemērot nekustamā īpašuma nodokļa likmi pat 5% no kadastrālās vērtības. Šogad papildus 1,5% NĪN likmei neapstrādātās zemes īpašniekiem nāksies maksāt vēl 1,5% no kadastrālās vērtības. Taču ne ar stimuliem, ne sodiem diez vai izdosies sasniegt Zemes politikas pamatnostādnēs 2008.-2014. gadam iekļauto vīziju, ka 2030. gadā Latvijā būs tikai 1% neapstrādātas lauksaimniecības zemes, jo patlaban tādas zemes ir 15,68%.
Lauksaimnieki norāda, ka situācijas uzlabošanai nepieciešams sakārtot arī zemes kadastrālās vērtības bāzi. Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga pastāstīja, ka nākamā gada bāzes vērtības pieaugums par 8-10% varētu būt lauksaimniecības zemei Zemgalē, kur ir auglīgākā zeme, kā arī ap Rīgu, kur pašreiz ir ļoti daudz neapstrādātas lauksaimniecības zemes. Turpmāk tiks nodalīta nekvalitatīva lauksaimniecības zeme, kas reāli nav izmantojama saimnieciskajā darbībā, un tās kadastrālā vērtība kritīsies.