Jāatceras, ka Latvijas, Baltkrievijas un Igaunijas dzelzceļa kompāniju sadarbībā izveidotais konteinervilciens ZUBR regulāri kursēt sāka 2009. gadā. Tagad Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss un Ukrainas infrastruktūras ministrs Vladimirs Kozaks parakstījuši nodomu protokolu par tranzīta koridora attīstību starp Baltijas jūru un Melno jūru. Abas valstis uz šo sadarbību liek lielas cerības. Iekarojot Melnās jūras tirdzniecības ceļus, konteinervilciena koridoru plānots pagarināt gan līdz Turcijai, gan līdz Skandināvijai.
«Parakstot nodomu protokolu, Ukrainas puse apņēmās attīstīt Odesas un Iļjičevskas ostu konkurētspēju, lai būtu pēc iespējas izdevīgāki tarifi, caurspīdīgākas procedūras, ātrāka apkalpošana. Savukārt mēs apņēmāmies radīt pēc iespējas plašāku maršrutu,» Dienai stāsta satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
2012. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, konteinervilcienu pārvadājumu apjoms pieauga par 50%, stāsta A. Matīss un uzsver: «Salīdzinājumā ar konkurējošo konteinervilcienu Viking mēs atpaliekam desmit reizes, tāpēc mums jāmeklē inovatīvi veidi, kā piesaistīt kravas, lai piedāvājumi būtu pēc iespējas izdevīgāki, lai uzņēmēji izvēlētos dzelzceļu stiprināt ar izdevīgām kravām, ne tikai pārvadājot ogles un naftu, bet arī, piemēram, graudus. Respektīvi, veiktu kravu pārvadājumus, kas dod pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību mūsu ekonomikai.»
Arī Odesas ostas pārvaldnieks Jurijs Vaskovs pauda gandarījumu par sadarbības attīstību, norādot, ka šobrīd ostā tiek pārbūvēti termināļi, uzsvaru liekot tieši uz Zubr attīstību.
Viens no galvenajiem Zubr attīstības mērķiem patlaban ir rast sadarbību ar tām valstīm, ko apskalo Melnā jūra. Nākamās nozīmīgās sarunas, kas varētu pozitīvi ietekmēt tranzītbiznesu, plānotas aprīļa sākumā, kad Latvijā ieradīsies Turcijas prezidents Abdulls Gils. «Turcijas prezidentam varēsim teikt, ka priekšdarbi jau veikti un esam gatavi tālāk runāt ar viņiem gan par kravu piesaisti, gan par maršruta attīstību,» norāda A. Matīss.
Ministrs arī uzsver, ka aktuāla ir sadarbība ar Ķīnas kolēģiem par konteinervilciena Baltika-Tranzit pagarināšanu līdz Ķīnai.
Noder Latvijas pieredze
«Mūsu valstis savā starpā nekonkurē, tikai papildina viena otru. Ņemot vērā riskus, ka kravu plūsma pārvirzās, mums jāmeklē alternatīvi ceļi, jauni partneri, tāpēc Melnās jūras virziens ir viens no interesantākajiem, līdzīgi kā Centrālāzija,» savu pārliecību Dienai pauž ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Viņš stāta, ka Ukrainai saistoša liekas Latvijas pieredze, darbojoties Eiropas Savienībā, un piebilst, ka Latvija piesaista interesi «kā kravu pārkraušanas punkts, kā pievienotās vērtības radītājs. Šie Latvijas attīstības virzieni Ukrainai ir interesanti. Mēs varam rādīt paraugu, kā sniegt pakalpojumus, sākot no transporta un beidzot ar finansēm. Attiecībā pret Ukrainu mums vairs nav jāmēģina atvērt durvis, jo mēs jau esam sadarbības realizācijā.»
Jāpārvar grūtības
Latvijas uzņēmēji gan novērojuši, ka sadarbība ar Ukrainu ne vienmēr norit bez problēmām, lai gan uzsver, ka problēmas gadās ikvienā valstī.
Aizvadītajā nedēļā notikušajā vizītē Latviju Ukrainā pārstāvēja ap 50 uzņēmēju no visdažādākajām tautsaimniecības nozarēm. Ar viņiem meklēt sadarbību bija ieradušies teju 150 vietējo biznesmeņu. Kā Dienai norādīja kāds Latvijas uzņēmējs, kurš nevēlējās nosaukt vārdu, tad šīs vienas vizītes laikā viņam būs izdevies realizēt plānu, ko nebija iespējams izdarīt gandrīz divus gadus, jo iepriekš viņam pat oficiālās iestādes bez kautrēšanās prasījušas veikt neoficiālus maksājumus par to, lai ļautu ideju realizēt.
Zvejniecības un kuģu remonta kompānija BraDava pārstāvis Aleksandrs Blohins vizītē uz Ukrainu devās cerību pilns, taču ne viss gājis gludi. «Mūs interesē kuģu būvēšana un remonts, šeit cerējām sastapt kuģubūves kompānijas pārstāvjus, kuģu inženierus, kas varētu mums palīdzēt, tomēr partnerus neatradām. Turpretī mūsu zivjrūpniecības biznesam tikšanās izvērsās krietni veiksmīgāk, satikām deviņus potenciālos partnerus, kas, iespējams, būs gatavi pirkt mūsu saldētās zivtiņas,» stāsta A. Blohins.
Zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus uz Ukrainu devās pie saviem jau esošajiem klientiem, kuri strādā metalurģijas jomā. «Mēs stāstījām par jauno holdinga režīmu. Ņemot vērā, ka Latvija kļuvusi par holdinga jurisdikciju, saskaņā ar likumu daļu pārdošana neapliekas ar nodokli, arī dividenžu izmaksa un saņemšana nav apliekama ar nodokli. Ukraiņiem interesē investīciju un aktīvu aizsardzība, jo Ukrainā situācija nav stabila, var redzēt, ka viņi noraizējušies par saviem aktīviem un investīcijām.»
Ticība un enerģētika
Būvkompānijas Alberts GS direktors Edgars Stikāns uz Ukrainu devies ticības vadīts. Viņš ir misionārs un Ukrainā vēlas būvēt žēlsirdības namu: «Mana misija ir meklēt Kijevā inženierus, kas varētu palīdzēt uzbūvēt tur žēlsirdības misiju, kurā būtu ēdnīca, patversme, medpunkts un arī klosteris.» E. Stikāns pārliecinājies, ka Ukrainā pastāv daudz birokrātisko šķēršļu, tāpēc svarīgi atrast vajadzīgos cilvēkus. Viņš arī secinājis, ka Ukrainā viss notiek lēni: «Divarpus gadu laikā saņemta būvatļauja un ir veikti daži zemes darbi. Latvijā esam pieraduši šādas lietas paveikt daudz ātrāk.»
Apkures sistēmu kompānijas Komforts valdes loceklis Ivars Liepiņš ukraiņu uzņēmējiem piedāvāja pakalpojumus atjaunojamās enerģētikas sektorā. «Ukraina vienmēr Eiropas enerģētikā spēlējusi būtisku lomu, jo ir gāzes tranzītvalsts. Līdz 2009. gadam tā gāzes cenām saņēma lielas atlaides, taču tagad arī viņiem energoresursi maksā krietni dārgāk,» stāsta I. Liepiņš.
Komforts jau tagad piedāvā Ukrainai katlumāju iekārtas atjaunojamiem energoresursiem, taču vēlas sadarbību paplašināt: «Šajā nozarē te valda diezgan liela atpalicība. Viņiem ir finansējums, bet nav zināšanu par atjaunojamiem energoresursiem. Agri vai vēlu viņiem nāksies pārorientēties, jo augstās gāzes cenas to piespiedīs izdarīt jebkurā gadījumā.»
Ukrainas agrārās nozares uzņēmuma Agro Pivden direktors Sergejs Krivenko Dienai stāsta, ka intensīvi tiek meklēti profesionāļi, kas specializējas energoefektivitātes jautājumos: «2011. gadā mēs ienācām Odesas reģionā, šodien mums ir 12 000 hektāru zemes, investēts apmēram 75 miljoni grivnu (apmēram pieci miljoni latu). Līdz nākamajam gadam plānojam paplašināties līdz 20 000 hektāru, taču pagaidām vēl neesam atraduši sadarbības partnerus Latvijā.»
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols stāsta, ka Latvijai vissvarīgākā un izdevīgākā būtu sadarbība ar Ukrainu tieši tranzīta un loģistikas jomā, un uzsver: «Ukraina ir ģeogrāfiski tālu no Latvijas, tāpēc svarīgi optimizēt transporta izmaksas, tas ļautu savstarpējo tirdzniecību palielināt. Tomēr jau patlaban Ukraina Latvijai ir ļoti nozīmīgs tirdzniecības partneris.»