Aizsardzības ministrijas nesaprašanās ar Zvārdes iedzīvotājiem Valsts prezidentam Andrim Bērziņam lika šaubīties par aizsardzības ministra A. Pabrika spēju vadīt valdību tik sarežģītā laikā. Nākamajā gadā būs ne tikai Saeimas, bet arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kad koalīcijas darba organizēšanai būs vajadzīgas īpašas prasmes, lai varētu runāt par rīcībspējīgu un stabilu valdību.
Nav skaidrs, ko ierīkos
Saldus novada Zvārdes pagastā atradās padomju armijas militārais poligons. Pirms 20 gadiem aviācijas poligonu likvidēja un zemi atdeva tās likumīgajiem īpašniekiem, no kuriem daļa tajā sāka saimniecisko darbību. Tā saistījās ar risku, jo teritorija slēpa sprādzienbīstamus priekšmetus. Zemes īpašnieki, no kuriem daži ir lielu ražotņu vadītāji un piepirkuši klāt papildu platības, uzskata, ka no nesprāgušas munīcijas vairs nevajadzētu baidīties, šajos gados ir notikusi teritorijas atmīnēšana un negadījumi nav bijuši. Aizsardzības ministrija turpretī norādīja, ka šī zeme joprojām var slēpt šāviņus, tāpēc vajadzētu ierobežot saimniecisko darbību un zemi atpirkt citiem mērķiem, piemēram, starptautiskā militārā mācību poligona izveidei, kurā varētu apmācīt arī sapierus. Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis Dienai sacīja, ka 20 gadu laikā šī teritorija «ir kļuvusi daudz tīrāka, bet iedzīvotāji tagad ir iebaidīti, vai nenotiks zemes piespiedu atsavināšana».
Protestus izraisa neziņa, kādam nolūkam zeme tiek atpirkta un ko tajā plānots ierīkot, kā arī iesāktā saimnieciskā darbība, kuru grūti pārcelt uz citu teritoriju - jo īpaši ražotājiem, kuriem ir 1000 un vairāk hektāru zemes. Viņi savu darbību ir plānojuši ilgtermiņā un ieguldījuši līdzekļus uzņēmumu un saimniecību izveidē, skaidroja pagasta pārstāvis. Galvenokārt tās ir mežu zemes, un tagad vērojama pastiprināta mežu izciršana pirms iespējamās pārdošanas. Zvārdē līdz šim varētu būt pārdoti ap 580 hektāru zemes, lēš I. Džulis.
Zvārdes pagasta pārvaldes priekšsēdis uzskata, ka problēmas radījusi Aizsardzības ministrijas neveiksmīgā komunikācija ar cilvēkiem, jo sākotnēji ar viņiem runāja nevis A. Pabriks, bet gan ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis un ierēdņi. Neprasmīgo komunikāciju Dienai uzsvēra arī Saldus novada priekšsēdētāja Indra Rassa (Reģiona alianse). Arī viņa maijā ar Valsts prezidentu A. Bērziņu personīgi ir pārrunājusi šo problēmu. Gan novada, gan pagasta vadība atzīst, ka zemes pārdošanas process notiek civilizēti uz abpusēju vienošanos pamata, «acīmredzot brīvprātīgi», nevienam piespiedu kārtā savu īpašumu neliekot pārdot. Pašvaldība arī nevar ietekmēt īpašnieku izvēli, ko darīt ar savu zemi, piebilda I. Rassa. Valsts vēlējusies iegādāties arī pašvaldības zemi, bet dome nav piekritusi, jo īpašumā ir ceļš. Novada priekšsēdei arī nav zināms, kādam nolūkam Zvārdes zemi uzpērk, «tas acīmredzot ir valsts noslēpums». To, ka tas viņas vadītajā novadā ir iecerēts, priekšsēdētāja uzzinājusi no medijiem, nevis valdības pārstāvjiem.
Ar varu zemi neatņems
Aizsardzības ministrs A. Pabriks ceturtdien Dienai sacīja, ka starptautiskie eksperti Zvārdes poligona teritoriju novērtējuši kā vienu no piesārņotākajām vietām Latvijā, tāpēc saimnieciskā darbība tajā būtu jāierobežo, lai nepakļautu cilvēkus riskam. Savukārt Latvijas armija šādu piesārņotu vietu var izmantot, lai ierīkotu starptautisko mācību poligonu - šādam nolūkam teritorija ir ļoti piemērota. «Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un te nebūs nekā tāda, kas varētu apdraudēt cilvēku veselību. Te nebūs nekā, par ko iedzīvotājiem būtu jāpavada negulētas naktis,» bažas centās kliedēt A. Pabriks.
Ministrs uzsvēra, ka zemes pārdošana būs brīvprātīga «un nevienu ar varu no īpašuma neliks ārā». Kad Zvārdes vārds pirmo reizi izskanēja kontekstā ar A. Pabrika atbilstību premjera amatam, publiskajā telpā bija dzirdami minējumi, vai ministrija nav aizskārusi kāda konkrēta ar Valsts prezidentu A. Bērziņu, tiklab Zaļo un Zemnieku savienību saistīta cilvēka intereses, bet ne viena, ne otra puse šādas runas neapstiprināja.