Uz otro spēli ar Zviedriju sastāvā atgriezās pirmās maiņas uzbrucēju trio - Gints Meija, Miks Indrašis un Ronalds Ķēniņš. Par pirmajā spēlē savainojumu guvušo Kasparu Saulieti pienāca cerīgas ziņas - smadzeņu satricinājuma nav, tātad vajadzētu būt gatavam turpināt cīnīties par vietu sastāvā. Šopavasar, kad izlasei pāri veļas traumu lavīna, katrs spēlētājs ar pasaules čempionāta pieredzi ir ļoti nepieciešams, ja vien ir labā kondīcijā.
Otrajā spēlē ar Zviedriju uzskatāmi parādījās pagājušā pasaules čempionāta galvenā bēda - nevarība priekšējā līnijā. Lielā mērā spēles iznākums izšķīrās jau pirmā perioda sākumā, kad labas izdevības izšķērdēja Miks Indrašis, Roberts Jekimovs un Māris Bičevskis. No malas izskatījās, ka pietrūkst koncentrēšanās uzbrukuma nobeiguma fāzē. Nākamais zaudējuma iemesls bija nevērīga spēle aizsardzības zonā. Malējie uzbrucēji grēkoja ar ripas zaudēšanu uz zonas zilās līnijas, bet viens aiz otra ik pa laikam neizsekoja līdzi saviem pretspēlētājiem. Jo īpaši dārgi par nevērībām aizsardzībā nācās samaksāt, kad komandas spēlēja četri uz četri. Tajā laikā zviedri guva divus vārtus, panākot 4:0 vadību.
Viduvēju spēli aizvadīja vārtsargs Māris Jučers. Pāris epizodēs viņš varēja piesegt partneru kļūdas, bet trešajā periodā nenoreaģēja uz metieniem no distances. Galvenais treneris Teds Nolans pēc atgriešanās no Čehijas lika noprast, ka pastāv varbūtība Jučeram kļūt par pirmo vārtsargu. Pirmajā spēlē ar Zviedriju jaunais Kristers Gudļevskis izskatījās pārliecinošāk. Būs interesanti, kā veidosies situācija vārtsargu frontē, ja pēc operācijas spēlēt nebūs gatavs Edgars Masaļskis. Ap 15. aprīli Masaļskim vajadzētu pilnvērtīgi iesaistīties treniņprocesā. Tad arī pamazām varēs sākt vētīt, vai pēdējo gadu izlases vilcējs būs braucējs uz pasaules čempionātu Helsinkos.
Izlases sniegums pret zviedriem nepatīkami pārsteidza. Grūti atcerēties, kad komanda pēdējo reizi spēlēja tik bezatbildīgi. Piemēram, Jučers, sitot nūju pret ledu, labu laiciņu signalizēja par to, ka no noraidīto soliņa laukumā atgriezīsies Zviedrijas spēlētājs, taču neviens tam nepievērsa uzmanību un Jučeram vajadzēja glābt komandu situāciju viens uz vienu. Pagaidām neredz arī sapratni laukumā un iespējamos trumpjus, ar kuriem pārsteigt pretiniekus.
Jādomā, ka, treneru korpusam papildinoties ar Artūru Irbi, par motivācijas trūkumu pasaules čempionātā nebūs jārunā, taču spēles kvalitātes uzlabošanā darāmā vēl ļoti daudz, lai neatkārtotos 2012. gada pasaules čempionāta notikumi. Pērn Latvijas valstsvienība sasniedza antirekordu, trijās spēlēs pēc kārtas paliekot bez vārtu guvuma.