Radīs sajūtu vidi
Cikla pirmajā koncertā Pianista darbistabā. Muzikāls uzvedums piektdien, 24. janvārī, Juris Žvikovs gan muzicēs viens pats, toties Spīķeru koncertzāles skatuve tiks pārvērsta mēbelētās divu dažādu laikmetu darbistabās. Pirmajā darbosies XIX gadsimta pianists, atskaņodams Roberta Šūmaņa klaviermūziku, savukārt otrajā - jau XXI gadsimta mūziķis spēlēs franču komponista Pjera Žodlovska skaņdarbus klavierēm ar ierakstu, Pētera Vaska Mazo nakts mūziku un Nikolaja Kapustina skaņdarbus.
Lai radītu atbilstošu noskaņu, jau izpētīti antikvariāti un citas vēsturisko priekšmetu krātuves. Juris Žvikovs koncertos ir iepazīts arī kā labs stāstnieks, tomēr par sevi darbistabā viņš nestāstīšot. «Mūzika būs pirmajā vietā, iepazīsiet nevis mani, bet komponistus, taču manā uztverē.» Arī videomākslinieks Roberts Rubīns domā līdzīgi un tieši tāpēc dusmojas, ja sakrālās mūzikas koncertos baznīcu piebliež pilnu ar spožu gaismu. «Es neilustrēšu mūziku vai Jura stāstīto. Mans uzdevums ir ar gaismām un video radīt sajūtu, noskaņu. Tā būs nevis dokumentāla, bet sajūtu vide,» atklāj R. Rubīns.
Lielo komponistu grēciņi
Apmeklējot visus četrus cikla koncertus, klausītājs dzirdēs visas instrumentu grupas: klavieres, balsi, stīgas un pūšaminstrumentus. Kopā ar Ievu Paršu Juris Žvikovs jau gatavo amerikāņu komponista Viljama Bolkoma kabarē dziesmas. Tās skanēs koncertizrādē Lielo komponistu mazie grēciņi, kas notiks tieši Valentīna dienā, 14. februārī. Dziedātājai šajā vakarā gan būs nevis viens, bet trīs pianisti - trīs kungi, kas viņu aptekalēs. J. Žvikovam piebiedrosies Aldis Liepiņš un Edgars Raginskis.
«Kabarē dziesmas komponisti Bendžamins Britens, Arnolds Šēnbergs, Eriks Satī, Kurts Veils, Francis Grote radīja tad, kad tās bija modē un bija ienesīgi pasūtījumi. Ļoti lielā mērā tas būs dziesmu vakars, tikai izteiksmē drusku vieglāks. Tās nav mazāk nopietni jāiestudē kā klasiskais dziedātāju repertuārs,» - par to J. Žvikovs un I. Parša jau pārliecinājušies Viljama Bolkoma partitūrās. «Viņš ir akadēmiski izglītots mūsdienu komponists, viens no pazīstamākajiem ASV. Viņa dziesmas ir uzrakstītas gudri un asprātīgi.» Teikto lieliski ilustrē mākslinieku priekšnesums - dziesma Over the Piano. (Pie klavierēm.) Ir četri no rīta bārā, pianists spēlē, taču harmonijas ir pavisam greizas, jo pianists ir žvingulī un viņa prāts - kā palagi vējā. Dziedātājai, bāra dāmai, mežģās mēle. Viņai nav izdevies nevienu nocopēt, tāpēc viņa iet pie pianista, tomēr viss beidzas ar Good Bye. Stāstiņš banāls, bet mūzika - izsmalcināta.
Trešajā koncertā ar nosaukumu Kamermūzika uzlādē 12. aprīlī trio Opera, kurā Juris Žvikovs muzicē kopā ar vijolnieci Svetlanu Okuņu un čellisti Ingu Sunepu, piedāvās pamatīgu, nopietnu kamermūzikas vakaru. Tajā skanēs šī žanra pīlāru - Artūra Grīnupa, Roberta Šūmaņa, Dmitrija Šostakoviča - trio, lai aizejot ikviens būtu saņēmis pamatīgu kamermūzikas devu.
Noslēgumā, 9. maijā, - koncertizrādes Burvju flauta galvenā varone Dita Krenberga atklāsies ļoti plašā repertuārā (no K. Sensānsa, K. Debisī un M. Ravela līdz Džordžam Kramam un mūsu Santai Ratniecei), spēlējot vai visus iespējamos flautas veidus.