Nav iebildumu arī pret jauno formātu, bet viens elements redaktores Ēlertes ievadrakstā gan mani darīja uzmanīgu: "Mēs esam kopā ar savu lasītāju, kurš vairs negaida no _Dienas_ plašu pārskatu par jaunākajām ziņām, kā as bija pirms septiņpadsmit un vēl pirms desmit gadiem."
Ar mani gan Diena tādā ziņā nav kopā. Varbūt esmu vecmodīgs, bet tieši to es no sava laikraksta esmu gaidījis katru dienu un turpinu gaidīt joprojām. Neesmu veicis kvalitatīvi kvantitatīvi diskursisku kontentanalīzi, bet manā uztverē elektroniskās ziņas, it īpaši to portālu starpā, kuros meklējams un atrodams pilnīgi viss pēc kārtas, nav tajā pašā svara kategorijā, kā pats laikraksts. Pēc garas darba dienas pie datora ekrāna nav īpašas vajadzības ieslēgt citu ekrānu, un tāpēc arī televīzijas ziņas es skatos salīdzinoši reti, turklāt visu cieņu pret kolēģiem Panorāmā un citur, bet "plašu pārskatu par jaunākām ziņām" nesniedz arī tās. Diena šodien nedara neko jaunu, arī citur pasaulē kādreiz visvarenie platlapas laikraksti ir kļuvuši kompaktāki. Bet gribu cerēt, ka S. Ēlertes piesauktie Times, Dagens Nyheter un Independent nav kļuvuši kompaktāki satura nozīmē, un tieši to es novēlu arī manai Dienai.
***
Ar interesi izlasīju "Tautas" partijas pagaidām vēl "ierindas biedra", bet nākamā valdes locekļa bez balsstiesībām Andra Šķēles referātu par Latvijas tautsaimniecību. Ar visiem mēsliem, kādus pēdējā gada laikā pastrādājis viņa lolojums, nekad neesmu apšaubījis A. Šķēles zināšanas tieši šajā jomā, jo ir pārāk viegli aizmirst to, ka pagājušā gadsimta 90. gadu vidū viņš valsts tautsaimniecību vadīja gana prasmīgi un ļoti, ļoti sarežģītā laikā (Banka Baltija pazudināšana, Krievijas valūtas devalvācija). Taču diemžēl A. Šķēle patlaban valstī nav pie teikšanas (un Dievs pas\', neuztveriet to kā zīmi no manas puses, ka to uzskatu par vajadzīgu!). Patlaban pie teikšanas joprojām ir cilvēks, kurš par spīti tam, ka viņš popularitātē tagad vairs var sacensties vien ar tādiem vēstures spīdekļiem, kā Ričards Niksons, kurš ASV prezidenta amatā vienkārši bija blēdis un žuļiks, laikrakstā šorīt ar pilnu nopietnību var apgalvot, "To es jums kā premjers varu apliecināt -- tik labu laiku kā tagad vairs valstī nebūs." Un vēl sevi prezentē nabaga upurjēriņa lomā. Sabiedrība, lūk, esot "sašķēlusies", un veids, kā problēmu samazināt ir "atdot Kalvīti". Nabaga cilvēciņš. Nevis pats ilgstoši gandējis nevien savu, bet arī visas politiskās elites un patiesībā visas politiskās sistēmas statusu un reputāciju, bet pat ļaunprātīgi iemests lauvu krātiņā. Skumjas, kur jūs rodaties?
Jauku visiem dienu.