Zeibots: ...un pacēlās jautājums, vai ir vērts. Tā vairāk ir sajūtas lieta. Mēs sākām Bē Bē ar sajūtu, to īpaši racionāli nenoformulējot, pēc tās sajūtas esam vadījušies visus šos gadus, un tagad ir sajūta, ka jābeidz. Tas ir mākslas projekts, nevis malkas ciršana vai zinātnisks projekts, ko var izskaidrot ar loģiku.
Fredis: Tas nenoliedzami (smīn). Tiešām tik daudzus gadus ir grūti turēt. Laulības dzīvē bīstamākais esot astotais gads.
Varbūt esat jau miljonāri un tāpēc beidzat?
Fredis: Kā tad! Ierindnieki nemēdz būt miljonāri. Esmu bijis ierindnieks visu mūžu, no krievu armijas atnācu tīrs, nevis kā citi letiņi, ar seržantu un staršinu ličkām. Biju tikai na dolžnosķi jefreitora, saņēmu par rubli vairāk — 4,60 mēnesī. Šeit ir aptuveni tas pats. Esam labi frontes ierindnieki priekšējās pozīcijās.
Pagājušā gada nogalē britu komiķis Rovans Atkinsons paziņoja, ka mistera Bīna vairs nebūs, jo viņš nolēmis pievērsties nopietnām lomām, kas viņa vecumam piedien labāk. Vai ar Fredi nedraud notikt tas pats?
Fredis: Man jau divus gadus ir jauna mīlestība — Mazā Sestdiena. To gan neviens nedzird, jo tā ir neklausāmā laikā, trešdienu pēcpusdienās, bet es speciāli tur aizlīdu un komfortabli jūtos. Tā man ir pāreja bišku citā kvalitātē, lai gan kapa zvanus Fredim nezvanu.
Ja jums pašiem būtu jāformulē Bē Bē brokastu devums latviešu tautai…
zz
Māra
!