Ceļojumu uz Busanu, Dienvidkorejas otru lielāko pilsētu, sākam no Seulas, un lidojums aizņem tikai stundu. Tā atrodas vien 50 km attālumā no japāņu salām (attālums līdz Seulai ir sešreiz lielāks), un šeit ir ļoti maigs klimats – aukstuma rekords ir –14 grādu pēc Celsija, bet karstuma rekords ir +37 (tas fiksēts 2016. gadā). Parasti šeit snieg vien piecas dienas gadā, taču tad gan dzīve pilsētā apstājas! Savulaik saukta par Pusanu, tā bija apdzīvota jau II gadsimtā, no XV gs. – bija tirdzniecības osta ar Japānu, bet no XIX gs. – pirmā starptautiskā Korejas tirdzniecības osta. Mūsdienās tā ir devītā lielākā osta pasaulē pēc pārkrauto kravu tonnāžas. Apkārtējā dienvidaustrumu ekonomiskā zona ir Dienvidkorejas lielākā industriālā teritorija, te ir gan attīstīta ražošana, gan informācijas tehnoloģiju un finanšu pakalpojumu industrija. Korejas kara laikā, Ziemeļkorejai okupējot lielāko Korejas pussalas daļu, Busana kļuva par pagaidu galvaspilsētu un bēgļu apmetni.
Patlaban Busanā dzīvo aptuveni 3,5 miljoni iedzīvotāju. Izrādās, pasaules lielākais universālveikals Shinsegae Centum City, kura tirdzniecības platība ir vairāk nekā 300 tūkstoši kvadrātmetru, atrodas tieši šeit. Starp citu, Renault Samsung automašīnu ražotnes galvenā mītne arī atrodas Busanā.
Kas mazs, Kas liels
Pilsētā pavadām divas naktis un trīs dienas, kas ir pietiekami, lai par to gūtu vispārīgu priekšstatu. Ir augusta sākums, un te ir sutīgi. Kad izejam no lidostas, pirmais, ko redzam, ir virszemes metro, kas savieno lidostu ar pārējo metro tīklu. Biļete maksā mazliet vairāk nekā eiro. Transports Korejā nav dārgs, un metro ir visātrākais un ērtākais pārvietošanās veids. Turklāt to izmantot Busanā ir ļoti viegli – katrā stacijā ir automāti, kur iegādāties biļetes. Tajos gan nepieņem lielas naudaszīmes, taču tāpēc katrā metro stacijā ir arī banknošu mainītājs. Mūsu viesnīca ir netālu no metro, un uz to izlemjam iet kājām. Tūlīt pie metro stacijas vēl ieraugām pasaules kartes atveidojumu, kur, protams, Koreja ir pašā vidū!
Tirgus rajonā teju uz katra stūra nopērkami gan augļi, gan dažādas nesaprotamas saknītes. Ielas malās izliktas arī drēbes, cenas ir ļoti zemas, taču arī izmēri ir ļoti mazi – saprotam, ka Āzijas mērogam abi esam pārāk lieli. Pat ielas mūsu koferiem šķiet pašauras. Lavierējam starp tirgotājiem, un domās gribas šo pilsētu uztvert kā mazpilsētu, jo atšķirību ar Seulu jūt. Par Seulu man pavisam noteikti palika tādas metropoles iespaids, kurā es vēlētos dzīvot, bet par Busanu neesmu droša. Iespējams gan, pie vainas ir tirgus tuvums viesnīcai, tāpēc te šķiet arī netīrāks. Tomēr jāatceras, ka pilsētā vien dzīvo trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā Rīgā, bet apkārt Busanai – vēl pieci miljoni.
Lai gan vairākums cilvēku ielās ir korejieši, pilsētā dažbrīd dzirdama arī krievu valoda. Vēlāk uzzinām, ka Busanas kādreizējais Chinatown jeb ķīniešu rajons ap 1990.–2000. gadu ir pārvērties par krievu rajonu, kas daļēji saistīts ar Padomju Savienības sabrukumu un no tās izbraukušo labākas dzīves meklējumiem.
Visu rakstu lasiet jaunākajā žurnāla SestDiena numurā!