Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Čepāne: Mazākums nevar terorizēt vairākumu

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
ex deputats
e
Zhel, ka tiesiskums ar nacionalismu sajaukts kopaa! Kopa vaaras suudi!
archivārs > Senais
a
Tas taisnība,ka katrā tautā var atrast lētticīgos,kuriem parakstu vākšanās un referendumos var iestāstīt jebko.Taču nevajadzētu visu atbildību novelt uz vientiesīgāko tautas daļu,jo šos latviešiem nevajadzīgos,bet Maskavai vajadzīgos referendumus izplānoja,organizēja un propagandēja konkrēti cilvēki.Titulētās Čepānes pienākums bija jau Dzintara parakstu kampaņas laikā celt trauksmi gan Saeimā,gan masu medijos.
Dūja garām skrienot
D
Šodien LU Mazajā aulā plkst.14:00 notiks interesanta un vērtīga tiesībpolitiska diskusija "SATVERSME KĀ LATVIJAS SABIEDRISKAIS LĪGUMS". Piedalīsies daudzi ievēraojami tiesībzinātnieki, t.sk. Dr.iur Ilma Čepāne. Tiks kopīgi meklētas atbildes uz daudziem aktuāliem jautājumiem saistībā ar Satversmes kodolu, tajā ietilpstošajām vērtībām, to nozīmi Latvijas valstiskumā, Satversmes grozīšanu u.c. Diskusiju būs iespējams vērot arī interneta tiešraidē žurnāla “Jurista Vārds” mājaslapā (www.juristavards.lv) un Latvijas Universitātes mājaslapā (www.lu.lv). NEPALAID GARĀM! SEKO LĪDZI!
Senais
S
Ilmai var piekrist pēc būtības, taču atbildot Egilam par apsurdiem(?) referendumiem, viņai piemirsies, ka vispirms ir parakstu vākšana. Tātad, ja ļaudis ir tik stulbi, ka gatavi izlemt par svina pārvēršanu un salasa tik parakstus, ka jātaisa referendums - neko darīt, lai cik muļķīgas būtu jautājums( Par Egila Zirņa iecelšanu karaļa godā var padomāt).
Binoklis
B
Paldies I.Čepānes kundzei par atklātību un drosmi nosaukt lietas īstajos vārdos. Lasot pievienojos katram vārdam un argumentam referenduma jautājumā. Viņas vārdos parasti ir sāls un patiesības pipari, kas mūsdienu sabiedrībā un politiskajā kultūrā sāk diemžēl kļūt par retu vērtību, jo baidāmies būt paši, baidāmies izskriet no pūļa viendabīgās un anonīmās masas un pateikt, ka "karalis taču ir pliks!" Patika I.Čepānes kundzes reakcija, atzīmējot, ka viņa nesēž Saeimā, bet gan strādā. Diemžēl jāatzīst, ka sabiedrības zemajam un kritiskajam politiķu novērtējumam ir jāsaka paldies tieši masu mēdijiem, kas tos maksimāli cenšas atspoguļot muļķīgās, komiskās un cilvēciskās situācijās, rādos sižetus, kad deputāts miegaini nožāvājas, gurdeni pakasa pakausi vai satraukumā pārsakās. Tādējādi radot sabiedrībā pārliecību, ka Saeimā sēž 100 liekēži, muļķi un nekā nedarītāji. Tas diemžēl sabiedrības apziņā tiek iepotēts jau no bērna kājas. Reiz, ejot garām Saeimai, skolotāja veda garām ekskursijā pa Vecrīgu pirmklasniekus. Viens skaļi iesaucās - "Re, šeit sēž 100 stulbās galvas!". Mums ir ne tikai jāievēl 100 tautas kalpi un pēc tam jāpieprasa sava tiesa labklājības, bet arī jāpalīdz viņiem, jāciena viņi, jo viņi jau nenāk no Debesīm, bet gan no mūsu pašu vidus, viņi ir mūsu spogulis.
drēbnieks
d
Ja reiz runa šajā rakstā ir par latviešu valodas jautājumu, tad kādēļ cien.prof.I.Čepāne neatklāj faktus par savām monogrāfijām un publikācijām padomju laikā krievu valodā, lai iegūtu zinātnisko grādu Maskavas Valsts Universitātē? Ar attaisnojumu par nodevu režīmam būs krietni vien par maz un liekulīgi.
archivārs > Diplomātam
a
Nekad nav bijusi runa par nelatviešu skolu slēgšanu... bet gan par valsts apmaksāšanu! =============================================================== Latvijas polim,krievam vai lietuvietim būs pilnīgi vienalga,vai viņu bērni savu līdzšinējo skolu nevarēs apmeklēt tāpēc,ka likums to neatļaus,jeb tāpēc,ka naudas maks to neatļaus.Rezultāts taču abos gadījumos viens un tas pats. Ar savu referendumu pseidonacionālistam Dzintaram izdevās pamodināt apātiskajos nelatviešos apdraudētības sajūtu,bet starp mazinformētiem latviešim iegūt kāroto publicitāti. Visu aizmirstajam provokātoram Lindermanim Dzintars palīdzēja iegūt krievu uzticību. Kādreiz Pūķins ļoti cerēja balkanizēt Latviju.Tagad viņa cerības atdzimušas. Pat Čepāne pēc ļoti ilgas gulēšanas pēkšņi sapratusi,ka latviešu valodu jāglābj. Man nav žēl,ka politiķi imitē patriotismu un cenšas reklamēties.Man žēl,ka tas notiek uz tautas rēķina.Pie jebkura Dzintara-Lindermana kopprojekta iznākuma latviešu tauta un valoda būs zaudētāja.
Dip-Lomat
D
Pēc Dzintara aktivitātēm par nelatviešu skolu slēgšanu taču bija pilnīgi skaidrs,ka lielkrievu šovinisti to izmantos par ieganstu saviem mērķiem.Lindermans ir tikai peška.Tikpat labi viņa vietā varēja būt Dzintara partneris Osipovs vai Ždanoka vai misters X.Galvenais,ka kremļa polittehnologu projekts izdevās,bet Saeimas deputāti ar savu muļļāšanos viņiem netieši palīdzēja. =================================================== Nekad nav bijusi runa par nelatviešu skolu slēgšanu... bet gan par valsts apmaksāšanu! Piemēram vai Vācijas valsts apmaksā turku skolas... un ne tikai !? Kā tad bija brīvvalsts laikā... 1934. gada 12. jūnija jaunais izglītības likums izsauca pārmaiņas skolu sistēmā. Bēr­niem no jauktu laulību ģimenēm obligāti bija jāmācās skolā ar latviešu mācību valodu arī tad, ja viens no vecākiem bija latvietis, bet otrs - cittautietis. Agrākās vācu valodas vietā par obli­gāto svešvalodu kļuva angļu - ari ģimnāzijās, izņemot klasiskās ģimnāzijas. Vidusskolu kursu pagarināja līdz pieciem gadiem. 1939-1940. gadā Latvijā darbojās 36 bērnudārzi, 7 atsevišķas pirmsskolas, 794 pirmās pakāpes pamatskolas ar četrām pirmajām klasēm, 799 sešklašu pamatskolas u.c., kopā 1804 tautskolas. 1936./1937. gadā vidusskolu bija 112, tostarp 76 ģim­nāzijas, 76 komercskolas, 8 tehnikumi, 5 lauksaimniecības vidusskolas, 4 skolotāju institūti. Līdz 1940. gada 1. janvārim Latvijas Universitāti pabeidza 7138 studenti - 4955 vīrieši un 2183 sievietes. Mācībspēku skaits pieauga no 110 uz 446. Gandrīz katrā LU fakultātē bija vis­maz pāris Eiropas līmeņa mācību spēku - starptautiskajās akadēmiskajās aprindās pazīstami un atzīti zinātnieki. Pārējie bija cienīgi akadēmiska līmeņa studentu skolotāji. Studentiem bija jāmaksā lekciju nauda - 125 lati par gadu. Katru gadu apmēram no 1500 līdz 2300 studentu tika atbrīvoti no lekciju naudas maksāšanas. Stāvoklis radikāli mainījās K. Ulmaņa autoritārās valdības laikā, kad visām augstākajām Latvijas mācību iestādēm - arī Latvijas Konservato­rijai, Mākslas akadēmijai un topošajai Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai - par lielu svē­tību tika izdots 1938. gada 15. novembra Likums par valsts aizdevumiem normālas studiju gaitas nodrošināšanai augstākās valsts mācību iestādēs.
Ha
H
Var terorizēt, Čepānes kundze. No abām pusēm stāv pretī tādi paši šaurpieres kurmīši, kuriem interesē tikai atsevišķas sīkas sava bara lietiņas. Kā graši no Sorosa maka. Kā ziepeņu seriālus no reālās dzīves atšķirt nespējīgu pensijas vecuma aizvainotu tantuku balsis vēlēšanās. Kā krievu nezināmas izcelsmes nauda provokatoru rokās. Nav jau to valstvīru un valstssievu Latvijā. Ir sīkmanīgi un merkantīli šeptmanīši.
Z
Z
Latviju jau 20 gadus no vietas terorizē mazākums- 100 saeimas deputāti un ministri no MK, starp tiem arī šī gudrele cepāne
Edzis
E
Ar kašķēšanos jau šo situāciju nekādi atrisināt nevarēs - un pats no sevis šis kašķis nebeigsies. Rekā Ziemeļīrijā kašķi spēj uzturēt simtiem gadu. Tiem, kas reāli grib stabilizēt situāciju Latvijā ir jāveido plaša vienošanās par pamatuzstādījumiem. Nedaudz cerīgi skatos uz to NA-SC iniciatīvām par savstarpējo vienošanos par "minimumu". Manuprāt - jāvienojas, ka mazākumtautību pārstāvji respektēs latviešu valodu un Latvijas Republiku, savukārt Latvijas republika respektēs mazākumtautību tiesības uz savas valodas un kultūras saglabāšanu (mazākumtautību skolas utml) Un skaidri un gaiši jāvienojas par to - kā katrs iztēlojas risinājumu okupācijas "problēmai". Vai tiešām NA (vai tikai atsevišķi biedri) iztēlojas kautkādu cilvēku deportāciju? Es domāju, ka nē. Nu tad lai NA un SC skaidri un gaiši vienojas, ka SC atzīs okupāciju, bet NA atzīs, ka neprasīs deportācijas. Nu vai kautkā tā.
archivārs > pskp funkcionāram
a
Piekrītu,ka Lindermanam un Dzintaram pašiem jāatbild par saviem darbiem.Taču mums nebūtu par skādi zināt,kas aizkulisēs ar viņiem manipulē,jo šie referendumi ir tikai krievu šovinistu interesēs.Vai tad tik grūti to saprast?
archivārs > Albertam
a
Es neesmu nobijies.Taču man kauns par mūsu deputātiem,kuri domā tikai par savu personīgo reklāmu,kamēr kremļa polittehnologi izplāno vairākus gājienus uz priekšu.Uz latviešu rēķina. Reāli Dzintars varēja slēgt tikai mūsu sabiedroto leišu un poļu skolas.Priekš krievu skolu uzturēšanas naudu būtu piešķīris Puķins.Ar milzīgu reklāmu pa visu pasauli.Ar Dzintara palīdzību. Cik ilgi mēs dancosim pēc Maskavas stabules?
Marga
M
Tiešām,viens kārtīgs raksts.Paldies Čepānes kundzei.
archivārs
a
Esmu ārkārtīgi vīlies par titulētās Čepānes totālu nespēju prognozēt notikumu attīstību,kad viņa atzīstas Lindermana aktivitāšu nenovērtēšanā. Pēc Dzintara aktivitātēm par nelatviešu skolu slēgšanu taču bija pilnīgi skaidrs,ka lielkrievu šovinisti to izmantos par ieganstu saviem mērķiem.Lindermans ir tikai peška.Tikpat labi viņa vietā varēja būt Dzintara partneris Osipovs vai Ždanoka vai misters X.Galvenais,ka kremļa polittehnologu projekts izdevās,bet Saeimas deputāti ar savu muļļāšanos viņiem netieši palīdzēja.
PSKP funkcionaars
P
otraadi - ljindermana vietaa vareeja buut tikai ljindermans, jo vinsh ir profesionaals provokators. zdanokai jaadomaa par eirodputaates reputaaciju, vinja nevar ar sovinistiskaam iniciatiivaam uztaaties.
  • 0
  • 0
PSKP funkcionaars
P
Pirmkaart, meliigais biedri, tavs osipovs nav nevienam nekaads partneris. Otrkaart, par ljindermana riiciibu tomeer atbild pats ljindermans, bet ja vinsh nevar par sevi atbildeet, tad ir nepieskaitaams un jaatur palataa aiz atsleegas.
  • 1
  • 1
alberts
a
Tu tiešam esi "arhivars" - ka jau visi bālelini NOBIJIES - PĀrbijies - no krieviem - ,ka tik Dzintars neiznak ar - PASREIZU risinajumu - visas skolas latviski - puse no 180 000 aizbrauks uz rietumiem - tur fiksi iemacisies angļu,francu,spāņu u.c. valodas - puse paliks Latvijā - gribi,negribi būs Latvijas lojali pilsoņi - BET BAILES,BAILES mūs māc!
  • 2
  • 2

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nestāsti man pasakas

Kā parasti, tuvojoties gada izskaņai, SestDienā piedāvājam kinodarbus, kas nedaudz lauž Ziemassvētku kanonu, ierastos žanrus, tematiku un, iespējams, arī labas gaumes žodziņus.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata