Lietišķums, nedaudz piesardzīga atturība un literāri pareizais runas veids, kas izklausās teju pēc diktāta, ir ministres firmas zīme. Viņas atgriešanās nozares vadībā tiek sagaidīta ar diametrāli pretējiem viedokļiem. Vieniem šķiet, ka Druvietes vadības stils patlaban būs tieši laikā, citi ir nobažījušies, ka nozarē gaidāma stagnācija.
Durvis uz politiku filoloģei Druvietei 2002.gadā pavēra Jaunā laika dibinātājs Einars Repše. "Es biju viena no tām, kura nevis pieteicās pati, bet kuru uzrunāja Einars Repše. Bez liekas šaubīšanās es arī piekritu, jo tiešām sapratu, ka man politikā ir skaidra niša. Es runāju tikai par jautājumiem, kurus pārzinu. Tātad tie ir valodas jautājumi, izglītība un zinātne. Uzskatu arī, ka universāls politiķis ir visai apšaubāms jēdziens," apgalvo Druviete.
Konkrētus uzskatus par to, kādam jābūt politiķim, tagadējā ministre skaidri pauda arī uzreiz pēc nonākšanas uz politiskās skatuves - toreiz viņa atteicās kopā ar citiem Jaunā laika politiķiem doties uz Doma baznīcu, lai tur zvērētu uzticību vēlētājiem. "Es nevaru rīkoties pretēji savai pārliecībai. Domāju, ka politika un cilvēka reliģiskā pārliecība ir šķiramas lietas," tagad saka Druviete. Nevienai reliģiskajai konfesijai viņa nepieder, taču tuvāka ministrei šķiet latviskā dzīvesziņa.
Vienotības aprindās Druviete nebija vienīgā, kuras līdzšinējā pieredze un zināšanas ir atbilstošas izglītības un zinātnes ministra amatam. Tomēr tieši viņas izraudzīšanās tiek uztverta teju pašsaprotami. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Janīna Kursīte uzskata, ka Druviete piemīt viss nepieciešamais, lai varētu nostabilizēt viņas priekšteča Roberta Ķīļa laikā "sašūpoto izglītības un zinātnes kuģi". "Es negribu veidot superideālas ministres portretu, bet viņai ir stāja, mugurkauls un zināšanas. Man nav gadījies redzēt, ka viņai būtu izsists pamats zem kājām," saka Kursīte, kura Vienotībā, tāpat kā Druviete, pārstāv tā dēvēto profesoru grupu. "Patīkami ir tas, ka sarunas ar viņu ir nevis monologs, kā tas bija Ķīļa laikā, bet dialogs."
Taču visus Druviete pārliecināt nespēj. Daļa ministres pozitīvo skatījumu uztver kā signālu, ka viņas ministrēšanas laikā nozarē ir gaidāma stagnācija. Biedrības Vecāki par izglītību pārstāvi Janu Simonovsku uzmanīgu dara Druvietes izteikumi, ka Latvijā nepastāv sliktas skolas. Simonovska norāda, ka vecākus skolās satrauc daudzas lietas, ko nepieciešams mainīt un uzlabot. Viena no tām ir skolu vidē sastopamā vardarbība, kas Latvijā ir salīdzinoši augstā līmenī. "Skolas vide atstāj milzīgu ietekmi uz mācību rezultātiem. Mēs varam dot vislabāko saturu, bet, ja būs problēmas skolas vidē, nekādu rezultātu no tā nebūs. Visās valstīs tagad runā par pārmaiņām, pat Somija runā par pārmaiņām."
Druviete atzīst, ka arī viņu "neapmierina vairākas parādības izglītības sistēmā", bet ministre paliek pie tā, ka Latvijā sliktu skolu nav. "Man ir pilnīgi cita pieeja problēmu risināšanai. Varat to saukt par pozitīvismu, varat to saukt par cilvēkmīlestību. Bet es esmu pārliecināta, ka tikai šādā veidā var darboties izglītības sistēmā. Tur nedrīkst darboties mizantrops, jo tādā gadījumā rezultātu nebūs," viņa netieši pretstata sevi eksministram Robertam Ķīlim. Pēc augstskolu pārstāvju teiktā var noprast, ka arī viņiem Druvietes atgriešanās ministres krēslā ļauj uzelpot un atslābināt kaujai savilktās dūres. Tiesa, pozitīvais vērtējums no augstskolu puses ir jāskata kontekstā ar viņas radikālo priekšteci Robertu Ķīli, kura demisija lika atviegloti nopūsties daudziem nozares spēlētājiem.
Savukārt minētais Ķīlis savu kritisko viedokli par Inu Druvieti nav mainījis. Sākotnēji, komentēdams viņas atgriešanos ministres krēslā, Ķīlis gan bija maigāks, nekā ierasts. "Diemžēl vai par laimi, bija izveidojušās situācijas, kurās mēs ar Druvietes kundzi par vairākiem jautājumiem bijām opozicionārās pozīcijās. Viņas atgriešanās ir simbolisks vēstījums, ka straujas pārmaiņas diez vai būs gaidāmas. Praktiskā nozīmē tas tā arī var nebūt." Taču pēc dažām dienām, kad Druviete piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas sēdē, Ķīlis mainīja savu viedokli. Uzrunājot uz sēdi sanākušos, Druviete pauda, ka Latvijas izglītības kvalitāti noteiks pedagogu atalgojums un skolu tīkls. Ķīlim tas lika kļūt sev raksturīgi kritiskam, jo, viņaprāt, izglītības kvalitātes celšanā būtiskākas ir citas lietas. "Pēc šodienas Inas Druvietes paziņojuma par to, ka kvalitāte izglītībā nāks no algām un skolu tīkla, man ir jāmaina savs viedoklis - viņai ir daļēji ierobežotas spējas orientēties laikā un telpā," eksministrs atrakstīja īsziņā.
Visu rakstu par to, kā Ina Druviete gatavojas tikt galā ar izglītības problēmām, kā arī to, kāda ministre ir, aizverot kabineta durvis, lasiet žurnāla Sestdiena 28. februāra - 6. marta numurā!