Šādi pasaulē iemīļotā Latvijas operdīva Inese Galante izteicās, izsludinot vērienīgu konkursu Ineses Galantes Talanti.LV. Pērn kopā ar domubiedriem izveidotais Ineses Galantes fonds šo konkursu rīko, turpinot piepildīt savu misiju — atbalstīt klasisko mūziku, atklāt un atbalstīt talantīgus izpildītājmāksliniekus Latvijā, motivēt un iedrošināt attīstīt savu talantu un veicināt bērnu un jauniešu profesionālo interesi par klasisko mūziku. "Talantiem ir nepieciešams atbalsts, uzmanība, iespējas un novērtējums. Sevišķi svarīgi tas ir klasiskajā mūzikā, kas cilvēkiem ir kā dakteris, kurš rada interesi un dod spēku dzīvot tālāk. Mūsu fonds darīs visu iespējamo, lai par jaunajiem talantiem uzzina gan Latvijā, gan pasaulē — lai Latvija varētu iepazīt un lepoties ar saviem patiesajiem dārgakmeņiem — talantiem," stāsta Inese Galante.
Konkurss notiks gan klasiskajā, gan džeza mūzikā, un abās var piedalīties gan vokālisti (bez strikta vecuma ierobežojuma), gan mūzikas instrumentu spēlētāji — mūzikas skolu vai vidusskolu audzēkņi. Tas risināsies trijās kārtās visā Latvijā, sasniedzot kulmināciju finālā Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, 18.maijā.
Kas jādara? Jāsāk ar videoieraksta izveidošanu, tajā nofilmējot 10 minūšu ilgu brīvas izvēles priekšnesuma programmu. Šī ieraksta saite (YouTube) līdz 31.martam jāpievieno elektroniskajai pieteikuma anketai, kas atrodama konkursa mājaslapā www.inesesgalantestalanti.lv. Turpat izlasāms arī konkursa nolikums un informācija par tā gaitu. Jau 15.aprīlī šajā mājaslapā būs redzams, kuri pretendenti izvirzīti konkursa pusfinālam, kas notiks četrās Latvijas pilsētās — mūzikas skolās Cēsīs, Ventspilī, Rēzeknē un Rīgā. Tur jau būs jāsacenšas 15 minūšu brīvas izvēles muzikālajā sniegumā.
Ar ko jūsu rīkotais konkurss atšķirsies no citiem? Kas tieši jāparāda tā pretendentam?
Ar to, ka tas ir ļoti plaši pieejams, demokrātisks, lai visi, kas grib, varētu pierādīt savu talantu. Laipni lūdzam! Katrs var spēlēt, ko vēlas, un nekādu obligāto skaņdarbu! Man gribas, lai mēs būtu tā cerība, saulīte, kas spīd aiz loga. Ceru, ka šis būs ļoti nozīmīgs konkurss mūsu jauniešu attīstībā. Galvenais: nav jābaidās sevi pieteikt. Jābūt pārliecinātam, ka to var un ir ko teikt. Tas ir viss. Saprotams, arī jāprot. Piedalīties var visi, kas jūt, ka bez skatuves dzīvot nevar, ja tā velk kā magnēts un ir sajūta, ka var apburt pasauli. Desmit minūšu garš video ar diviem skaņdarbiem, aizpildīta anketa, CV — un tu esi mūsu dalībnieks.
Mums nevajag Holivudas filmas. Lai žūrijai rastos pirmais priekšstats, pilnīgi pietiks ar mobilajā telefonā nofilmētu ierakstu. Konkursu vērtēs profesionāla žūrija, kā galvenos kritērijus izvirzot muzicētāja personību, repertuāra izvēli, māksliniecisko izpildījumu un arī tehnisko varēšanu. Vēlos, lai konkurss visiem sagādātu prieku. Gribam būt kā tāda muzikālā aptieka, lai Latvijas dārgakmeņus ierauga arī ārzemēs. Vajag tikai, lai sakristu gribēšana un varēšana.
Kāda bija tava konkursu pieredze? Tur daudz zemūdens klinšu?
Diezgan liela — gan kā dalībniecei, gan vērtētājai Latvijā un ārzemēs, jo esmu uzaicināta vairākas reizes žūrijā un reiz biju pat žūrijas priekšsēdētāja. Zinu, ka katras sacensības padara stiprāku, tu parādi sevi un mācies no citiem. Tu norūdies. Skatuve ir ļoti nežēlīga. Tu stāvi viens, un tev jāpiepilda visa zāle. Cilvēki gaida skaistumu un grib, lai viņus apbur. Samaksājuši trīsdesmit kapeikas un tagad ir gatavi saņemt. Bet vienalga, cik samaksāji, tu esi atnācis uz templi, uz citu pasauli. Vai mākslinieks ir spējīgs tādu radīt? Tāpēc katram, kas iet pa šo taku, ir jāsaprot, ar ko viņš sapinas un kurp viņš iet. Ļoti labi saprotu tos, kuri nevar bez skatuves dzīvot, jo tā ir kā narkotika. Šī dzīve ir ļoti speciāla. Mums nav ne sestdienas, ne svētdienas. Es tādas vispār nepazīstu. Visu laiku jādomā, ko un kā tu dziedi, jābūt formā, un nekas vairs neeksistē. Ne draugi, ne ģimene. Tu esi vergs, tava mūza ir tava saimniece. Bet par tiem, kuri izvēlējās šo ceļu, es turu īkšķus un centīšos palīdzēt, dzīvot līdzi. Viens pareizs un draudzīgs vārds var mainīt cilvēka dzīvi.
Ko vēl tu meklē?
Visu ko esmu pieredzējusi savā mūžā, pa pasauli braukāju 33 gadus. Esmu tāda dīvaina būtne - kaķene, kura atteicās no pasaulslavenā diriģenta Valērija Gergijeva piedāvājuma palikt pie viņa Sanktpēterburgas Marijas teātrī, kur uz mani taisa repertuāru, jau desmit operas. Atteicos arī no maestro Zubina Mehtas, kurš sauca pie sevis uz Ameriku, lai gan visā pasaulē esot tikai četri vai pieci dziedātāji, kurus diriģents aicina "sēdēt viņam pie kājas". Pirmkārt, toreiz negribēju braukt prom no Latvijas, un arī nekad nebrauktu, ja Operā nebūtu sācies ilgais remonts. Tā vienkārši sanāca, tas ir liktenis. Braukāju pa Ameriku, uzstājos koncertos un vācu ziedojumus mūsu Operas remontam. Taču gribēju darboties Latvijā. Man patika mana publika, jo mani mīlēja un es mīlēju savu skatuvi. Man nekad nav bijusi vēlēšanās pirkt piecstāvu mājas, desmit mašīnas vai lidmašīnu. Visur pasaulē, kur dziedāju, es redzēju, ka cilvēki ilgojas pēc skaistuma un patiesības. Pēc sirsnības. Jo tās kļūst arvien mazāk. Vai nu cilvēks kautrējas, vai tas nav izdevīgi, vai par to nemaksā naudu, ej nu sazini. Varbūt vienkārši negrib sevi iztērēt. Es tā nevēlos. Gribu būt dabiska — tāda, kāda esmu.
Būt dabiskam, sirsnīgam, patiesam, draudzīgam — nu, ko vēl vairāk vajag? Tas notiek, kad dziedu uz skatuves un arī šaurā lokā. Kāpēc cilvēkam visu laiku vajag vēl, vēl un vēl? Labi, kam ir milzīga apetīte un vajag četrsimt kurpju pāru — lai notiek. Bet neaizmirsti galveno, kāpēc esi nācis šajā pasaulē. Lai atstātu pēc sevis kaut ko labu. Domāju, tas ir pats galvenais. Tāpat kā mūzika, kura dod mieru, atslābina, tīra tavu dvēseli, sirdi, smadzenes, tavu būtību un paceļ tevi virs zemes. Lai tu ne tikai domātu par sviestmaizi, par kumosu. Tas arī ir vajadzīgs, bet atceries, ka tev ir arī "pirmais stāvs". Tā ir tava bagātība, tava dvēsele.
Visu interviju ar Inesi Galanti lasiet 14.marta žurnālā Sestdiena!