Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Jaunatnei dzeja joprojām interesē

Latvijas kultūras dzīvē septembris jau izsenis paiet dzejas zīmē. To zina ne vien kultūras nozares darbinieki, bet arī skolēni un skolotāji visā Latvijā. Taču šogad, divu latviešu diženāko dzejnieku Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā, vērts izpētīt, vai jaunieši vēl joprojām vārsmo un pantu kalējus tur cieņā vai tomēr uzskata, ka dzejai īstā vieta ir vecmāmiņas grāmatplauktā.

Ar skaļo saukli "Dzeja nemelo!" šonedēļ aizsākās ikgadējais festivāls Dzejas dienas, kura ietvaros līdz pat septembra vidum Rīgā notiks virkne poētisku pasākumu. Pasākumu formāts ir daudzveidīgs - līdztekus klasiskajiem dzejas lasījumiem atrodamas arī multimediālas performances un muzikāli uzvedumi, kuru mērķis, kā atzīst paši organizatori, ir pievērst jaunatnes interesi.Festivāla rīkotāji stāsta, ka dzejas klausītāju, tostarp arī jaunākās paaudzes pārstāvju, skaits ar katru gadu palielinās. Pozitīvo tendenci apstiprina jaunais dzejnieks Henriks Eliass Zēgners: "Nezinu, vai pie vainas blogu laikmets un hipsterīgā mode sekot līdzi mākslinieciskām, nepopulārām idejām, bet ar katru gadu klausītāju rindās redzu arvien vairāk jauniešu."Daļa jauno klausītāju pasākumus apmeklē piespiedu kārtā, proti, literatūras skolotājas norīkojumā. Henriks stāsta, ka pēc dzejas lasījumiem viņu nereti sagaida bariņš skolēnu, kas lūdz parakstīties vai kopīgi nofotografēties, lai būtu pierādījums, ko pēcāk atrādīt skolotājai. Jaunais dzejnieks uzskata, ka šāda pieeja nav pareiza un vajadzētu izdomāt atjautīgāku veidu, kā skolēnus mudināt apmeklēt _Dzejas dienu _pasākumus. Festivāla organizatori skaidro, ka pasākumu apmeklējumam jābūt brīvprātīgam, paužot ideju, ka šādas atskaites vietā skolotāji varētu paši apmeklēt pasākumus kopā ar skolēniem, kas to tik tiešām vēlas."Uzspiest kaut ko, kas rezultātā bērnu traumē un rada pretreakciju, - rezultāts vien izsaka, ka kaut kas tur nav pareizi," spriež Zēgners. Viņaprāt, skolā nedrīkstētu izmantot tik "totalitāru" pieeju attiecībā uz ko tik trauslu kā dzeja; šādus uzdevumus viņš dēvē par "padomju izglītības sistēmas atliekām".Līdzīgi domā arī bezpeļņas organizācijas _Poetry Latvia _pārstāvis Miķelis Raudseps, sakot, ka nevajadzētu likt dzeju "iezubrīt", bet lielāku uzmanību pievērst dzejoļu satura izpratnei. Nereti jaunieši piktojas, ka viņu domas nesaskan ar skolotājas "pareizo viedokli". Ķekavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Velta Volosovska apstiprina, ka dzejas izpratne ir individuāla, taču uzsver, ka nereti skolēni nemaz neiedziļinās pantu būtībā, bet automātiski iekaļ tos no galvas. Savukārt dzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš prasmi no galvas noskaitīt kaut vienu dzejoli uzskata par apbrīnas vērtu, minot, ka arī Ķīnā pirmie soļi izglītībā sākās ar klasisko kanonu iegaumēšanu. "Apskaužu tos dzejas baudītājus, kas zina no galvas stundām, verstīm garu dzejas, dainu, ugunskura un autobusa dziesmu repertuāru. Iegaumētais vārds laimīgajam ir viņa pasaule, viņa garīgais mājoklis. Tam jānotiek agrā vecumā, kad nu it nemaz nav grūti. Tad tālākā dzīve gūst īsto jēgu, pārvēršas garīgā dēkā, dievišķā spēlē, ko spēlējam kopā ar aizgājušo paaudzēm."Vai jauno dzejnieku darbus nevajadzētu iekļaut literatūras mācību programmā? Literatūras skolotāja Volosovska uzskata, ka par to spriest būtu pāragri, piebilstot, ka bieži vien paši jaunieši jauno autoru darbus, skarbi izsakoties, dēvē par "murgiem". Arī viņai ir bažas, ka jauno dzejnieku darbi esot pārlieku skeptiski un depresīvi. "Trūkst romantisma un apliecinošas dzejas."Visu rakstu par jaunatnes attiecībām ar dzeju lasiet žurnāla Sestdiena 4.-10.septembra numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata