Stāsti par vectēvu man bija pasaku vietā, saka Melbārzda mazmeita gleznotāja Elizabete Melbārzde. Studēdama Mākslas akadēmijā, viņa rakstīja arī maģistra darbu, fiksējot tēva atmiņas par vectēvu. Drīzumā tās paredzēts izdot grāmatā. Taču šobrīd interesantākais ar Elizabetes vectēvu saistītais fakts ir divu viņa lielformāta gleznojumu «atrašana» Jelgavas novadā, Latvijas dzelzceļam piederošajā Meitenes stacijas ēkā. Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs zināja, ka pašlaik neizmantotajā telpā, kas sākumā bijusi uzgaidāmā zāle, bet pēc tam muitas daļa, atrodas lieli gleznojumi, taču to autoru uzzināja pavisam nesen, kad viņu uzmanību gleznojumiem vērsa žurnālists Gaitis Grūtups. Tad muzeja darbinieki iepazinās ar gleznotāja mazmeitas atmiņām, un nāca atklāsme, kādas vērtības stāv Meitenes stacijas ēkā. Tiesa, kolhozu laikos šīs vērtības kāds pagaidām neizdibināts autors gleznieciski krietni «uzlabojis», tāpēc tagad restauratori stāv sarežģīta uzdevuma priekšā.
Kārlis Melbārzdis, divu Meitenes stacijas lielformāta gleznojumu (9x3 metri katrs) autors, tiek uzskatīts par vienu no Vilhelmam Purvītim vistuvākajiem un arī ražīgākajiem audzēkņiem. Viņa gleznas ir daudzās privātās kolekcijās, kā arī bijušās Padomju Savienības muzejos, ieskaitot Tretjakova galeriju. Decembra sākumā, pieminot 2.augustā apritējušo gleznotāja 110 gadu jubileju, viņa darbu izstāde būs skatāma Cēsīs.
Meitenes stacijas gleznojumus Latvijas dzelzceļš Melbārzdim pasūtīja pirms olimpiādes, kas bija paredzēta 1940.gadā Helsinkos. Tiem, kas ar vilcienu no dienvidiem cauri Latvijai dotos uz Helsinkiem, iebraucot Meitenē, pirmajā Latvijas stacijā pēc robežas, šajos gleznojumos vajadzēja ieraudzīt Latvijas zemes un tautas skaistumu. Visu 1939.gadu gleznotājs dzīvoja un strādāja uz stalažām Meitenē. Viena lielā gleznojuma ideja bija Latvijas maize, otra — Gaujas senleja. Karā gleznojumi necieta, taču no padomju varas gan…
Rakstu par atrastajiem Melbārzda gleznojumiem lasiet Sestdienā!