Levits: Preambulas pretinieku vidū ir aktīvi "talibani"

"Muļķīgi sanāk: ja esi par Satversmes preambulu, tad fašists, ja pret, tad kremlins" - tā viedokļu pretpolus tviterī ironiski raksturojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. To, vai preambula tiks pieņemta, vēl neņemas prognozēt arī pats tās autors.Fragments no intervijas:**Kāpēc ķērāties pie Satversmes preambulas rakstīšanas?Valsts un sabiedrība vienmēr ir bijušas manas profesionālās un pilsoniskās darbības centrā. Tiešais pamudinājums bija daudzu politiķu un sabiedrības viedokļu līderu nevarīgā argumentācija, kad tie mēģina pamatot Latvijas valsts izveidošanas un pastāvēšanas jēgu un būtību, un līdz ar to tās nākotnes perspektīvas. Es kā valststiesībnieks nevaru no šiem jautājumiem izvairīties. Uz tiem ir jādod skaidras atbildes. Un latviešu nav tik daudz, lai visu darāmo varētu atstāt citiem. Tādēļ rīkojos pēc principa: "Kurš gan cits, ja ne es?"Preambulai veltīto diskusiju sakarā pamanīju vērtējumu: "Asā reakcija uz preambulu liecina, ka tā tiešām ir nepieciešama." Vai pats bijāt gaidījis tik krasu viedokļu spektru? Acīmredzot preambulas piedāvājums ir trāpījis mērķī - tā domāta, lai tiem, kas stāv uz Latvijas valsts pamatiem, būtu labāka argumentācija un līdz ar to skaidrāks priekšstats par mūsu Latvijas valsti. Un protams, arī lai tie, kas vēlas pievienoties, labāk zinātu, kāda ir, kādai jābūt šai valstij, kāds ir tās mērķuzstādījums. Ka šī valsts ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga, ka tā ievēro cilvēktiesības, tajā skaitā mazākuma tiesības. Ka tai ir sava vēsture, ka šī valsts izveidota uz latviešu nācijas pašnoteikšanās pamata. Ka no latviešu nācijas, valodas un kultūras nav jākaunas, ka tā nav jāpaslēpj, bet, ka latviešu nācija ir atvērta un ka latviešu valoda un kultūra ir kopēja visiem, kas savu likteni saista ar Latviju. Ka tās sabiedrība apzinās demokrātijas pamatvērtības, uz kurām orientējas valsts nākotne. Ar vārdu sakot - pilns modernas valsts "komplekts" kā jebkurai citai demokrātiskai Eiropas nacionālai valstij. Ne vairāk, bet arī ne mazāk.Bet ir pats par sevi saprotams, ka demokrātijā nekad nevar būt simtprocentīga vienprātība. Tādēļ tie, kas ir pret šādu preambulu - un iemesli tam var būt dažādi, arī respektabli - cenšas pierādīt tās nevajadzīgumu. Tās pretinieku vidū ir arī atsevišķi aktīvi "talibani", kam Latvija ar savu vēsturisko un nacionāli kulturālo identitāti ir kā dadzis acīs, un kas demagoģiski izkropļo tās jēgu, lai tad paši pēc tam pret to "cīnītos". Bet arī tas demokrātijā ir normāli, par to nav jāsatraucas. Tad varbūt preambulā jāraksta, ka latvieši ir unikāli ar tik zemu valstsapziņu?To ierakstīt nevajadzētu, bet tas ir viens no iemesliem, kādēļ vajag preambulu. Mums šodien ir sava demokrātiska valsts. Tas ir augstākais pašnoteikšanās līmenis, kāds vien ir iedomājams. Mums ir brīva valsts, mēs paši ievēlam savus priekšstāvjus. Mēs vairs neesam apspiesti kā okupācijas gados. Tas nozīmē, ka pilsoņi ir šeit notiekošā avots. Bet tu nevari norobežoties un teikt "tie tur augšā kaut ko dara, es jau neko, un šī valsts ir nespējīga un nevajadzīga". Ja valsts ir, bet tev nav atbildības sajūtas pret to - tas demokrātijā neiet kopā. Šāda nostāja ir destruktīva.Vai bezatbildīgam drīkst dot tiesības vēlēt?Demokrātija dod visiem - gudriem un mazāk gudriem, atbildīgākiem un neatbildīgākiem. Jūs to atbalstāt?Atbalstu, jo demokrātijā valsts ir tautas spogulis. Tā ir demokrātijas būtība. No autoritāra režīma tu vari distancēties, sakot, ka neesi vēlējis to diktatoru vai monarhu, tāpēc neesi par viņa darbību atbildīgs. Demokrātijā tu vienmēr esi atbildīgs. Un arī tie, kas vispār neiet vēlēt, faktiski vēlē, un ir līdzatbildīgi. Tā ir brīvības cena.Ja tauta ir suverēns, tā var nobalsot par jebko, piemēram, par krievu valodu kā valsts valodu vai par pievienošanos Krievijai.Demokrātiska valsts nav valsts uz laiku, ar "notecēšanas datumu". Piemēram, Igaunijas konstitūcijā ir skaisti pateikts, ka Igaunijas valsts ir mūžīga un nav atsavināma, angliskā tulkojumā timeless un inalienable. Tātad tur tas skaidri pateikts konstitūcijas tekstā - Igaunijas tauta kā valsts suverēns nevar savu valsti likvidēt. Taču tas ir universāls valststiesību princips un attiecas uz jebkuru valsti, vienalga, vai tas ir vai nav ierakstīts konstitūcijas tekstā. Tas, protams, attiecas arī uz Latviju. Tātad, lai arī Satversmē tekstā tas nav noteikts, Satversmes kodols nepieļauj Latvijas valsts izbeigšanos legālā ceļā, tātad saskaņā ar Satversmi. Šeit man Latvijas valsts pretinieki, tie, kas vēlas 1918.gadā dibinātās Latvijas valsts drīzu galu, tomēr būs jāapbēdina - tautas nobalsošana par Latvijas valsts likvidāciju vai citu tās konstitucionālās identitātes elementu izpostīšanu nav pieļaujama. Kāds varētu būt Latvijas lielais mērķis pēc eiro ieviešanas? Manā skatījumā problēma Nr.1 - sabiedrības vienlīdzības palielināšana. Līdz šim Latvija ir veidojusi politiku, kas ir izdevīga miljonāriem, bet mazāk izdevīga trūcīgajiem. Tas tā ilgi vairs nevar turpināties.Visu interviju ar Egilu Levitu lasiet 8.novembra žurnālā Sestdiena!**