Nolaupītais

Re, ku tepat Latvijā kādai ģimenei nozaga zīdainīti. Tepat Latvijā Latgales galā laikam zagļi viņu izaudzināja - jo nekur īsti neprasīja dokumentus. Tik aprūpes dienesta darbiniece aizdomājās. 16 gadi būt svešā ģimenē, lai gan puika to pieņēma kā savu. Jo ko nu zīdainītis atceras. Nežēlīgi un cietsirdīgi no zagļu ģimenes, kas īstajiem vecākiem sagādāja tādas mocības! :(

pieņemtu uzvārdu, ko uzzinājām tikai pirms pāris gadiem...Lai izbēgtu no 1937.g. represijām Sibīrijā, kur nošāva brāli, vīratēvs mainīja uzvārdu un vārdu. Tagad viņa pieņemtajā uzvārdā un vārdā ir vecākais dēls...Dēli nolēma atstāt visu kā ir, jo dzīvo ārzemēs...Bet apziņa, ka mums visiem ir pavisam cits uzvārds, silda sirdi! ĪSTAIS uzvārds!

Grāmata saucas "Neredzamo važu gūstā". Tās autore: Anna Skaidrīte Gailīte

Jā, šādu kara seku radīti traģisku notikumu nav mazums, gan gadu gaitā atklātu, gan noteikti arī neatklātu. Bet vai tāpēc par to būtu jāklusē? Nebūtu jāapraksta grāmatās? Jo katrs gadījums tomēr ir īpašs, jo aiz katra - cilvēks ar savu likteni un savu sāpi. Lai saulaine mūža nogale šim Pērerim ex Georgam!

Grāmata par šī cilvēka dzīvi ir satriecoša. To nevar nolikt līdz līdz nav izlasīta pēdējā lappuse. Paldies autorei, kura spējusi tik izjusti iedziļināties aprakstāmajos notikumos.