PiS līderis Jaroslavs Kačiņskis aiz ES kritikas saredz slēptas kaimiņvalsts Vācijas intereses. Politiķis un viņa tuvākie politiskie līdzgaitnieki ir stingri pārliecināti, ka Berlīnei nav morālu tiesību kritizēt Poliju, ņemot vērā nacistiskās Vācijas pastrādātos asiņainos noziegumus Polijā Otrajā pasaules karā. PiS vadītā valdība arī uzskata, ka Vācijai būtu pienākums izmaksāt prāvu kompensāciju Polijai par kara laikā nodarītajiem postījumiem tās teritorijā.
Polijas un Vācijas attiecības pēckara periodā nekad nav bijušas tik labas kā laikā, kad Polijas premjerministrs bija pašreizējais ES prezidents Donalds Tusks (2007–2014), kuram ir siltas personīgās attiecības ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Lielā mērā pateicoties viņai, Tusks 2014. gadā kļuva par pirmo austrumeiropieti, kuram uzticēts 28 valstu bloka ietekmīgākais amats. Viņa nonākšana svarīgajā krēslā apliecināja Polijas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugumu Eiropā.
Tomēr pēc Tuska došanās uz Briseli un viņa pārstāvētās centriskās partijas Pilsoniskā platforma vājajiem rezultātiem 2015. gada oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās Polijas un Vācijas attiecībās iestājās atsalums. Pašlaik pie varas esošā eiroskeptiskā PiS pēc triumfa vēlēšanās un iegūtā absolūtā vairākuma likumdevējā straujiem soļiem pieņēmusi lēmumus, kas izpelnījušies kritiku ne vien Polijā, bet arī ES. PiS vājināja Polijas Konstitucionālo tribunālu, kas izvērtē parlamenta apstiprināto likumprojektu atbilstību valsts pamatlikumam, bet pēc tam panāca sabiedrisko mediju nonākšanu tiešā valdības kontrolē.
Negaidīts bija Polijas prezidenta Andžeja Dudas lēmums uzlikt veto diviem PiS kontrolētā parlamenta pieņemtajiem likumprojektiem, kas saistīti ir valdības iecerēto tieslietu reformu. Viens no likumprojektiem paredzēja atlaist pilnīgi visus Augstākās tiesas tiesnešus un atļaut tieslietu ministram izlemt, kurus soģus pieņemt atpakaļ darbā. Savukārt otrs noraidītais likumprojekts noteica, ka politiķi varēs izraudzīties cilvēkus, kuri strādās ietekmīgajā Nacionālajā tieslietu padomē – neatkarīgā institūcijā, kas izraugās Augstākās tiesas tiesnešus. Tomēr Duda deva zaļo gaismu trešajam likumprojektam, kas samazina tiesnešu pensionēšanās vecumu līdz 60 gadiem sievietēm un 65 gadiem vīriešiem. Turklāt tieslietu ministram tiek piešķirtas vienpersoniskas tiesības pagarināt tiesnešu mandātu uz pieciem vai desmit gadiem pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Saistībā ar to Eiropas Komisija (EK) ir sākusi pārkāpuma procedūru pret Poliju, jo Brisele likumā saskata diskrimināciju pēc dzimuma.
Tāpat PiS valdība ir kategoriski atteikusies pildīt ES pirms diviem gadiem pieņemto lēmumu pārvietot 160 tūkstošus migrantu un patvēruma meklētāju no migrācijas krīzes vissmagāk skartajām valstīm Grieķijas un Itālijas uz pārējām bloka dalībvalstīm. Saskaņā ar plānu Polijai būtu jāpārvieto 7000 migrantu, bet līdz šim tā nav uzņēmusi pat vienu. Jūnijā EK sāka tiesisko procedūru pret Poliju par atteikšanos pārvietot migrantus. Kačiņskis ES migrācijas problēmās vaino Vācijas kancleri Merkeli. "Mēs neatvērām Eiropu bēgļiem – to izdarīja Merkele. Tāpēc Merkelei un Vācijai ir jāatbild par sekām, nevis Polijai," nesen izteicās Polijas ietekmīgākais politiķis.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 11. augusta numurā!
ļuļa kebabs
jautājums
jautājums