Kremļa hakeri zaudē, bet nepadodas

Kad janvārī Savienoto Valstu izlūkošanas dienesti publiskoja ziņojumu par Krievijas pērn veiktajiem kiberuzbrukumiem Demokrātu partijas un kandidātes Hilarijas Klintones kampaņas datorsistēmai, lai ietekmētu ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, dokumentā tika secināts – tas var notikt atkal.

"Maskava izdarīs secinājumus no kampaņas, ko tā īstenoja ASV prezidenta vēlēšanās, lai nākotnē ietekmētu notikumus Savienotajās Valstīs un pasaulē, tostarp iejaucoties vēlēšanu procesos," bija teikts ziņojumā. "Kremlis un tā specdienesti arī turpmāk lūkos izmantot kiberspējas, jo viņi tic, ka ar tām relatīvi vienkārši var īstenot Krievijas mērķus bez nozīmīgiem kaitējumiem Krievijas interesēm."

Prognozes piepildījās. 5. maijā – divas dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas – internetā tika noplūdināti tūkstošiem e-pasta vēstuļu un dokumentu, kas bija izzagti no liberālā kandidāta Emanuela Makrona priekšvēlēšanu kampaņas amatpersonu datoriem. Arī šajā gadījumā tika norādīts Krievijas virzienā. Krievijai neizdevās novērst Makrona uzvaru Francijas prezidenta vēlēšanās, taču kiberdrošības speciālisti un izlūkdienesti ir pārliecināti, ka tas neatturēs Kremli no centieniem arī turpmāk iejaukties vēlēšanās rietumvalstīs.

Francijas prezidenta vēlēšanu favorīta kampaņas darbinieku iekšējās korespondences noplūdināšana balsojuma priekšvakarā ļoti atgādināja aizvadītā gada notikumus Savienotajās Valstīs, kur neilgi pirms prezidenta vēlēšanām atklātībā nonāca Demokrātu partijas kandidātes Klintones priekšvēlēšanu štāba vadītāja Džona Podesta elektroniskā sarakste. ASV izlūkdienesti Podesta e-pasta kontu uzlaušanā un tajos esošās informācijas zādzībā vainoja hakeru grupējumu Fancy Bear (zināms arī kā Pawn Storm, Sofacy un APT28), kas darbojoties Krievijas Federālā drošības dienesta un Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba galvenās pārvaldes (bijusī Galvenā izlūkošanas pārvalde) uzdevumā.

Tokijā bāzētais kiberdrošības uzņēmums Trend Micro pagājušajā mēnesī informēja, ka tā rīcībā ir pierādījumi, kas apliecina Fancy Bear mēģinājumus ielauzties Makrona priekšvēlēšanu kampaņas datorsistēmā, izmantojot tā dēvētās pikšķerēšanas vietnes un ļaunatūras. Hakeru mērķis bijis iegūt kampaņas darbinieku lietotājvārdus un paroles, lai brīvi iekļūtu datu mākonī, kur glabājās kampaņas elektroniskā informācija. Trend Micro arī norādīja, ka šo uzbrukumu digitālie nospiedumi esot ļoti līdzīgi tiem, kas palikuši pēc uzbrukumiem ASV Demokrātu partijai.

ASV Nacionālās drošības aģentūras priekšnieks Maikls Rodžerss dažas dienas pēc Makrona uzvaras paziņoja, ka amerikāņu izlūki ir informējuši franču kolēģus par krievu hakeru aktivitātēm Francijas kibertelpā, bet nekonkretizēja, pret ko tās bijušas vērstas.

Makrona kampaņas datorspeciālisti apgalvo, ka viņi jau kopš decembra novērojuši regulārus mēģinājumus ielauzties datorsistēmā, tāpēc izveidojuši lielu skaitu viltus e-pasta kontu, uz kuriem nosūtījuši milzīgu apjomu safabricētu dokumentu. Tas ticis darīts, lai gadījumā, ja uzbrucējiem patiešām izdotos ielauzties datorsistēmā, viņiem nāktos pārbaudīt iegūto dokumentu autentiskumu, kas prasītu laiku. Makrona pārstāvji apgalvo, ka noplūdinātajos dokumentos bijusi kampaņas darbinieku ikdienas sarakste, kurai pa vidu iestarpināti arī hakeru izveidoti viltus materiāli.

Kiberdrošības speciālisti, kas ir izanalizējuši noplūdinātos dokumentus, norāda, ka hakeri rīkojušies steigā un pavirši. Piemēram, metadati jeb informācija par datu izcelsmi daļai no dokumentiem liecinājusi, ka tie apstrādāti datoros, kas ir pielāgoti krievvalodīgiem lietotājiem. "Izskatās, ka tas bijis izmisuma vadīts manevrs," franču kiberdrošības eksperte Frederika Duzē sacīja izdevumam The Washington Post. "Pēc notikušā ASV vēlēšanās cilvēki zina par viltus ziņām, ka viltus dokumenti var tikt sajaukti kopā ar īstiem dokumentiem un ka notiek mēģinājumi ietekmēt vēlēšanas. Cilvēki nav naivi."

Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 26. maija - 1. jūnija numurā!