Nelielās Balkānu valsts Maķedonijas prorietumnieciskā valdība par savu mērķi ir izvirzījusi iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā (ES). Lai Skopje varētu īstenot ambiciozo ieceri, tai vispirms būs jāatrisina sens strīds ar kaimiņvalsti Grieķiju, kas līdz šim ir bloķējusi Maķedonijas centienus integrēties eiroatlantiskajās struktūrās. Atēnas iebilst pret Maķedonijas nosaukumu, kas ir tāds pats kā vēsturiskam reģionam Grieķijas ziemeļos. Daudzi grieķi ir pārliecināti, ka šāds valsts nosaukums liecina par teritoriālām pretenzijām uz Grieķijas Maķedoniju, no kurienes esot cēlies slavenais sengrieķu karavadonis Aleksandrs Lielais.
Patlaban Grieķijas un Maķedonijas vēsajās attiecībās ir manāmas atkušņa pazīmes, jo abas valstis piekrita piedalīties ANO pēc vairāku gadu pārtraukuma atsāktajās sarunās par strīda risināšanu. Pēc pagājušajā nedēļā notikušā sarunu pirmā raunda ANO norīkotais vidutājs bija optimistiski noskaņots, lai gan tikšanās nenesa konkrētus rezultātus.
Divu miljonu iedzīvotāju lielā Maķedonija 1991. gadā pasludināja neatkarību no tobrīd jau irstošās un asiņainu etnisko konfliktu pārņemtās Dienvidslāvijas pēc tam, kad vairākums maķedoniešu to bija atbalstījuši referendumā. Jaunā valsts sevi nosauca par Maķedonijas Republiku, bet pret to kategoriski iestājās dienvidu kaimiņiene Grieķija. Atēnas uzskatīja, ka ar Maķedonijas vārda izmantošanu savā nosaukumā jaundibinātā valsts mēģina piesavināties daļu no grieķu kultūrvēsturiskā mantojuma un pauž ambīcijas iegūt teritorijas ārpus tās robežām. Turpretī Skopje uzsver, ka tās teritorija savulaik ietilpusi Senajā Maķedonijā, kuru pārvaldīja Aleksandrs Lielais.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!
rekur
reptilis