Trampa Irānas dilemma

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps un viņa administrācijas darbinieki pēdējās nedēļās ir nākuši klajā ar paziņojumiem, kas medijos ir likuši uzvirmot minējumiem, vai Baltais nams gatavojas iespējamam karam ar Irānu. Amerikāņi maija sākumā uz Persijas līci nosūtīja karakuģus un bumbvedējus, un Tramps tviterī piedraudēja ar "oficiālu Irānas galu". Taču līdz šim ASV līderis un viņa padotie nav snieguši skaidrus pierādījumus, ka islāma republika rada tiešus militārus draudus amerikāņiem vai viņu sabiedrotajiem Tuvajos Austrumos.

Jau kopš stāšanās amatā Tramps ir izcēlies ar agresīvu retoriku pret Irānu un nekad nav atbalstījis sava priekšteča Baraka Obamas prezidentūras laikā noslēgto starptautisko vienošanos par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret ekonomisko sankciju atcelšanu. Saspīlējums starp ASV un Irānu pieauga pēc tam, kad pirms gada Tramps paziņoja par izstāšanos no kodolvienošanās un atjaunoja virkni sankciju pret islāma republiku. Nesen arī irāņi paziņoja, ka atkāpjas no dažiem vienošanās nosacījumiem.

Analītiķi brīdina, ka karš ar Irānu būtu bīstama kļūda, un atgādina par ASV nesenajām militārajām neveiksmēm Afganistānā un Irākā. Tajā pašā laikā izskan arī šaubas, vai Tramps patiešām būtu gatavs izšķirties par iesaistīšanos karadarbībā ar Irānu.

Dažādi vērtē izlūkdatus

Tramps nāca pie varas, kritizējot ASV sāktos karus Afganistānā un Irākā, un visu savu prezidentūras laiku ir runājis par nepieciešamību ievērojami samazināt amerikāņu militāro klātbūtni ārvalstīs, tostarp Tuvajos Austrumos. Pagājušā gada beigās viņš pieņēma daudz kritizēto lēmumu par ASV karaspēka izvešanu no Sīrijas, kurā tas cīnījās pret džihādistu grupējumu Islāma valsts. "Savienotās Valstis vairs nevar būt pasaules policists. Mūsu karavīri ir izkaisīti pa visu pasauli. Viņi atrodas tādās valstīs, par kurām vairākums amerikāņu nekad nav dzirdējuši. Atklāti runājot, tas ir smieklīgi," Tramps paziņoja aizvadītajā decembrī, uzrunājot Irākā dislocētos amerikāņu karavīrus.

Taču Baltā nama uzvedība aizvadītajā mēnesī ir likusi domāt, ka tur netiek izslēgta iespēja karot ar Irānu. Pirms nedēļas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Patriks Šenehens paziņoja, ka ASV uz Tuvajiem Austrumiem nosūtīs 1500 karavīru un bruņojumu, tostarp iznīcinātājus un pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot. Šenehens lēmumu pamatoja ar nepieciešamību stāties pretī draudiem, kurus reģiona drošībai radot Irāna. Iepriekš no Trampa administrācijas locekļiem bija izskanējis, ka uz Tuvajiem Austrumiem varētu tikt nosūtīti no pieciem līdz 10 tūkstošiem amerikāņu karavīru.