Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka kanclere un viņas partija zaudē sabiedrības atbalstu, jo daudziem vāciešiem radušās šaubas, cik pamatota ir valdības politika bēgļu jautājumā.
Šovasar, kad Eiropas bēgļu krīze bija sasniegusi kulmināciju, Merkele izšķīrās par drosmīgu (citi teiktu — pārdrošu) soli. Viņa pavēstīja, ka Vācijas durvis ir atvērtas patvēruma meklētājiem un atšķirībā no citām Eiropas valstīm Vācija negrasās likt viņiem nekādus šķēršļus kvotu vai žogu izskatā. Sākotnēji vācieši atbalstīja savas kancleres dāsno piedāvājumu; daudzi devās uz dzelzceļa stacijām, lai laipni uzņemtu bēgļus, piedāvātu viņiem pārtiku, apģērbu un citas nepieciešamās lietas. Taču pozitīvo emociju vietā arvien biežāk dzirdamas bažas, ka Vācijai nebūs pa spēkam kontrolēt nebeidzamo patvēruma meklētāju straumi.
Katru dienu Vācijā ierodas tūkstošiem cilvēku, ko nepieciešams pabarot un izmitināt. Saskaņā ar Vācijas Iekšlietu ministrijas datiem oktobrī vien Vācijā ieradās vairāk nekā 180 000 imigrantu. Lielākā daļa ieceļotāju ir no Sīrijas, Irākas, Afganistānas un Balkānu valstīm. Tā kā priekšroka ir bēgļiem no Sīrijas, tad arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad imigranti no citām valstīm iegādājušies viltotas Sīrijas pases, kas viņiem paver ceļu uz apsolīto zemi.
Pieticīgākās prognozes liecina, ka kopumā Vācija šogad būs uzņēmusi ap 800 000 patvēruma meklētāju, bet ļoti iespējams, ka līdz gada beigām šis skaitlis pārsniegs miljonu. Imigrācijas pretinieki raizējas, ka tas ir tikai sākums, jo patvēruma meklētāji izmantos tiesības uz ģimenes apvienošanos. Tas nozīmē, ka vīriešiem, kas pašlaik veido ieceļotāju vairākumu, laika gaitā pievienosies arī sievietes un bērni. Vāciešiem ir bažas, ka viņiem nebūs pa spēkam uzņemt un integrēt vairākus miljonus iebraucēju.
Optimisti gan uzskata, ka Vācija no bēgļu pieplūduma pat varētu gūt vērā ņemamu labumu, jo lielākā daļa ieceļotāju ir gados jauni cilvēki, kas stiprinās novecojošo Vācijas sabiedrību. Dzimstības līmenis Vācijā ir viens no zemākajiem pasaulē: pēdējos piecos gados dzimuši vidēji 8,2 bērni uz 1000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam: Āfrikas valstī Nigērā šis rādītājs ir 50 bērnu uz 1000 iedzīvotāju. Ekonomisti norāda, ka Vācijai ir nepieciešamas darbarokas, jo ar tagadējo sabiedrības atražošanas tempu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars līdz 2030.gadam būs sarucis līdz 54%.
Skeptiķi iebilst, ka lielākā daļa ieceļotāju nebūt nav ārsti un inženieri, kas varētu sniegt tūlītēju ieguldījumu Vācijas ekonomikas izaugsmē. Daudziem no viņiem ir zems izglītības līmenis, tādēļ Vācijai nāksies tērēt lielus līdzekļus viņu apmācīšanai. Saskaņā ar darba devēju aprēķiniem ap 40% ieceļotāju ir piemēroti tikai nekvalificētu darbu veikšanai. Taču Vācijā ir salīdzinoši augsta minimālā alga (8,50 eiro stundā), kas šo cilvēku nodarbināšanu padara neizdevīgu.
Visu rakstu par bēgļu uzņemšanas problēmām Vācijā lasiet žurnāla Sestdiena 13.novembra numurā!