Vīrusa inficēta arī politika

Veidot pārtikas uzkrājumus, labāk neiet ārā no mājas un nekur nelidot vai tomēr nekā īpaši par iespējamo saslimšanu nedomāt un apkārt valdošo histēriju uztvert kā joku? Ne vienam vien pēdējās nedēļās saistībā ar koronavīrusa izplatību pasaulē noteikti ir nācies vismaz pašam sev atbildēt uz šiem jautājumiem, bet dažādu publisku pasākumu un sanākšanu rīkotājiem ja ne vairāk, tad kaut vai informēt par iespējām sevi no vīrusa pasargāt.

Covid-19 panācis, ka daudzu pasaules valstu varasiestāžu izvērstie drošības, karantīnas un cita veida pasākumi vīrusa novēršanai netiek uztverti viennozīmīgi un daudzos gadījumos tiek vērtēti kā pārmērīgi.

Masu pasākumu aizvadīšanas liegums, iepriekš ieplānotu lielu sarīkojumu atcelšana vai pārcelšana uz vēlāku laiku, rūpnīcu un dažādu iestāžu darba apturēšana ne tikai atsaucas uz ekonomiskajiem rādītājiem, bet ietekmē arī kopējo sabiedrības noskaņojumu un visbiežāk jau – panikas virzienā. Rezultāts savukārt ir baumas un viltus ziņas internetā, izpirkti lielveikalu plaukti un vēl citas līdzīgas, paniskam iedzīvotāju noskaņojumam raksturīgas parādības.

Spilgts piemērs šajā ziņā ir Itālija, kur Covid-19 uzliesmojums dažās valsts ziemeļu pilsētās ar tam sekojošu karantīnas noteikšanu ir novedis pie liela skaita publisku pasākumu atcelšanas, un šī tendence izplatās arī citās Eiropas valstīs, lai gan tajās ir fiksēti tikai atsevišķi inficēšanās gadījumi. Cik pamatoti vai nepamatoti ir šādi soļi, šobrīd pateikt, protams, neviens īsti nevar, tomēr jau ir skaidrs, ka tie rada problēmas ekonomikai un palielina paniku iedzīvotāju vidū.

Vai tiešām ir pamatoti izpirkt lielveikalu un aptieku plauktus tukšus, lai izveidotu personiskās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču rezerves?

Jāpiebilst, ka arī Latvijā ir strauji pieaudzis pieprasījums pēc griķiem. Un ne tikai griķiem vien.