Jautāta, vai baltie stārķi mēdz iet bojā, Māra apstiprināja: "Daudzi jaunie iet bojā elektrības vados – spārni lieli, aizķer abus vadus… "Neriktīgus" bērnus vecāki paši izmet no ligzdas. Bet to jau dara gandrīz visu sugu dzīvnieki, tikai mēs to neredzam. Kas nosaka to, kāpēc bērns tiek izmests? Tas, cik bērnus iespējams "izvilkt". Piemēram, ja stārķi no ziemošanas vietām atgriežas novārguši, tie sāk ligzdot vēlāk un dēj mazāk olu. Un arī visus izšķīlušos mazuļus nevar izaudzināt. Mazus bērnus viņi pat mēdz paši apēst. Kronisms ir izplatīts, kā jau daudzās gaļēdāju sugās. Kas viņus pamudina vienu bērnu ēst, bet citu ne? Atšķirības bērna uzvedībā. Daudzos gadījumos cilvēka acs nemaz nespēj tās pamanīt. Vai nu vārgākais bērns nepietiekami aktīvi prasa barību vai nepilnīgi piedalās vecāku sagaidīšanas ceremonijās… Tad viņu vai nu nogalina un izmet, vai vienkārši izmet, vai arī pavisam mazu apēd. Briesmīgi izklausās, vai ne? Bet tā ir normāla parādība…"
Ja labi uzvedīsies, mamma neapēdīs
Ornitoloģi Māru Janaus, kura kopš 1974. gada koordinē balto stārķu ligzdu uzskaiti Latvijā, intervēja 1995. gada 6. maija SestDiena.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.