Lauki Mieriņos ir plaši – ir gan ganību zemes, gan platības lopbarības graudu audzēšanai. "Mums apkārtnē ir arī tādas zemes, kas ir ne visai auglīgas, grūti iekopjamas. Tāpēc labākais variants, kā tās apsaimniekot, ir gaļas liellopu audzēšana, jo tie efektīvi izmanto ganību zāli. Ar krūmājiem apaugušas zemes arī var izmantot kā ganības. Liellopi noēd krūmiem lapas, izstaigā cauri, tur vairs nekas neaug, un tad ir vieglāk iegūt zemi, kuru var izmantot kaut kādas noderīgas kultūras audzēšanai," skaidro Kārlis Mieriņš.
Šarolē šķirnes liellopa ganāmpulks, no kura 39 ir zīdītājgovis, ar Mieriņu saimniecības teritorijām tiek galā, barības pietiek. Arī šogad, neskatoties uz sauso gadu, pēc novākšanas saimnieki secinājuši, ka barības tomēr būs gana.
Saimnieka godā Mieriņos ir Kārlis, bet darbus dala visi, arī mamma un tētis, bet kaimiņos savu saimniecību attīstījis brālis, arī bioloģiskais lauksaimnieks.
"Līdzās gaļas liellopu audzēšanai mēs audzējam arī dārzeņus – visu, kas izaug. Audzējam dārzeņus, lai pārdotu vietējā tirgū, kā arī vedam uz Rīgu. Pēdējā laikā esam sākuši liellopu gaļas tirdzniecību Rīgā, bet lopus nododam arī uz liellopu izsoļu namu, kur ir lopu uzpircēji no ārvalstīm. Šie lopi tiek tirgoti uz ārzemēm, kur viņi tālāk tiek nobaroti un realizēti," jau iestrādāto sistēmu sīki skaidro Kārlis. Tā rada priekšrocības. Piemēram, šogad sausuma dēļ arī Latvijā bijis ļoti maz lopbarības, tāpēc daudzi sākuši savus lopus pārdot vai nodot gaļā. Tas savukārt radījis tirgū pārprodukciju un ļoti zemas cenas, nododot dzīvnieku kautuvei, taču liellopu izsoļu namā cena bijusi izdevīgāka.
"Mūsu pusē vēl ir zemes, kuras netiek apsaimniekotas, bet es nejūtu, ka šajā pusē būtu daudz gaļas liellopu audzētāju. Lielākā daļa ir graudkopji, bet, protams, jebkurš, kurš izmanto lauksaimniecības zemi, ir konkurents," vēl piebilst saimnieks.
Draudzīgi dabai un veselībai
Kāpēc Mieriņi izvēlējušies bioloģisko saimniekošanas veidu? Bioloģiskajā saimniecībā, audzējot zāli, graudus utt., netiek izmantoti minerālmēsli, pesticīdi un tamlīdzīgi līdzekļi. Pirms graudaugu ražas novākšanas netiek izmantoti arī glifosāti, bet nezāļu ierobežošanai drīkst lietot tikai agrotehnoloģiskas metodes. Katru gadu uzraugošās institūcijas veic stingras pārbaudes, vai šie noteikumi tiek ievēroti. "Es uzskatu, ka saimniekot bioloģiski ir daudz labāk, jo tas labāk ietekmē gan apkārtējo vidi, gan mūsu veselību. Likumdošanā ir noteikts – ja pesticīdi kādos produktos nepārsniedz normas, tad viss ir kārtībā un tos var lietot. Tomēr bioloģiskā produktā vispār nav pesticīdu, norma ir tuvu nullei. Tāpēc es labāk izvēlētos ēst bioloģisku produktu, jo pesticīdi, kas uzkrājušies produktā, nonāks manā organismā, un man negribas kaitēt savai veselībai," plusus uzskaita Kārlis.
Ja tam pieiet no biznesa puses, tad
jāņem gan vērā, ka bioloģiskajās saimniecībās ražas mēdz būt daudz mazākas.
Taču atbalsta maksājumi ir lielāki, un tas tiek sniegts arī tādēļ, lai gala patērētājs iegūtu šos produktus lētāk.
Lai iegūto produktu varētu marķēt kā bioloģisku, no ražošanas līdz brīdim, kad tas nonāk pircēja rokās, visam procesam ir jābūt sertificētam. Lopkopības gadījumā tas nozīmē, ka ne tikai kautuvei, bet arī transportam jābūt reģistrētam un atbilstošam bioloģiskās saimniekošanas prasībām. Kārlis stāsta, ka cilvēki šai ziņā kļūst aizvien izglītotāki un saprot, kāpēc ir veselīgāk un videi draudzīgāk uzturā lietot bioloģiski audzētus produktus.
Viesi no visas pasaules
Mieriņi savu produkciju realizē dažādi – kā jau minēts, vietējos tirdziņos galvenokārt nonāk saimniecībā audzētie dārzeņi, bet gaļu Kārlis ved konkrētiem klientiem Rīgā, kuri pirms tam to pasūtījuši internetā. "Mums pamata klienti ir fiziskas personas, kuriem gaļu piegādājam reizi vienā vai divos mēnešos. Mēs mēģinājām sadarboties ar dažādiem restorāniem, bet šobrīd nespējam nodrošināt to produkcijas apjomu, kas viņiem ir vajadzīgs," stāsta saimnieks.
Klienti un citi viesi reizi gadā tiek aicināti arī apciemot saimniecību un pašiem pārliecināties, kā tajā rit dzīve un darbs. Parasti Mieriņos tiek rīkota vasaras saulgriežu svinēšana, kurā piedalīties ir gaidīts ikviens interesents. Saimniecība jau vairākus gadus piedalās arī programmā, kas nodrošina pieredzes apmaiņu viesiem no ārzemēm. "Te ir paviesojušies gan cilvēki no Amerikas, gan Francijas, Vācijas, Itālijas un dažādām citām pasaules malām. Programmas ietvaros no dažām nedēļām līdz pat mēnesim cilvēki dzīvo mūsu saimniecībā, palīdz darbos, bet mēs viņus nodrošinām ar pajumti un maltītēm. Tas ir lielisks veids, kā sastapt interesantas personības no visas pasaules, iepazīt dažādas kultūras un parādīt cilvēkiem, kāda ir lauku dzīve Latvijā," atzīst Kārlis.
Bez atbalsta neiztikt
Lai attīstītu saimniekošanu, Mieriņi izmantojuši arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu piedāvājumu. Kā jaunais lauksaimnieks Kārlis ieguva līdzekļus, lai iegādātos efektīvāku tehniku zemes apstrādei. Nākamais projekts jau tika realizēts kopā ar kaimiņu uzņēmumu, Kārļa brāļa saimniecību, kurā iegādājās transportu gaļas piegādei, lai to varētu veikt atbilstoši noteikumiem. Trešais projekts lauksaimnieka pieredzē bija liellopu pastaigu laukuma būvniecība, kur dzīvnieki uzturas šobrīd, ziemā. Pavasarī un rudenī tajā gan ir daudz dubļu un dzīvniekiem tur grūti pārvietoties. Savukārt pēdējais projekts tapis pēc pagājušā lietainā gada, kad bija ļoti maz saulainu dienu, – saimniecība iegādājusies traktortehnikas vienību ar agregātiem, kas palīdz īsākā laika periodā veikt nepieciešamos darbus, ja nu gadījumā laikapstākļi atkal sagrozās ne tik labvēlīgi.
"Šobrīd visus līdzekļus ieguldām attīstībā. Kad tēvs saimniekoja, tas bija tādā kā hobija līmenī, viņš ar mammu vēl papildus strādāja valsts darbā. Tagad mēs tā nopietnāk esam pieķērušies lauksaimniecībai un praktiski visa ģimene darbojas šeit," atklāj Kārlis.
Nākotnes mērķis ir sasniegt 50 zīdītājgovju skaitu ganāmpulkā, lai būtu nodrošināts vienmērīgs jaunlopu un teļu papildinājums un būtu iespējams klientiem piedāvāt gaļu regulāri, faktiski katru mēnesi. Protams, ja būs lielāks liellopu skaits, būs jāpaplašina arī zemes platības. Pagaidām Mieriņi cenšas tās īrēt no pašvaldības vai iegādāties, ja tāda iespēja pavīd.
Veiksmīgs ir izglītots
"Tas ir mīts, ka laukos jauniešiem nav perspektīvu. Ir! Tikai jāmāk tās saskatīt un nevajag baidīties no darba," uzsver Kārlis. Viņš pats laukos palicis vecāku un arī brāļa piemēra dēļ. "Viņš bijis pirmais, kurš pēc studijām atgriezies laukos.
Gandrīz jau izceļojis pusi pasaules visādos projektos un jauniešu apmaiņās, tomēr sapratis, ka jāpaliek Latvijā, un sācis pats savu lauksaimniecības biznesu.
Nodarbojas ar trušu un graudu bioloģisko audzēšanu. Es pēc 12. klases nezināju, kur doties mācīties, tad man arī vecāki ieteica, ka varbūt vajag iet uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Veiksmīgi iestājos, pat dabūju pie iestāšanās pirmo vietu budžetā un četrus gadus studēju uzņēmējdarbību lauksaimniecībā. Vēl papildus ieguvu profesionālo maģistra grādu lopkopībā."
Tā studijās pavadījis vairāk nekā piecus gadus, Kārlis maģistrantūras laikā pārņēmis saimniecību. "Tad visi sākām aktīvi pievērsties lauksaimniecībai un lopkopībai. Tiecāmies arvien attīstīties."
Tagad kā lielāko izaicinājumu viņš min laikapstākļus – nekad nevari paredzēt, kāds būs gads, karsts un sauss vai drēgns un lietains. Lauksaimniecībā tieši tam ir milzīga nozīme, jo tas ietekmē gan ražu, gan darbu plānošanu – jābūt gatavam, ka var piemeklēt gan svelme, gan plūdi, tāpēc attiecīgi jāplāno ražas novākšana un jābūt gataviem rīkoties neparedzētās situācijās. Arī likumi mainās nepārtraukti, un tam jāseko līdzi. Dažreiz gadās, ka to gluži vienkārši nevar paspēt, taču institūcijas pret lauksaimniekiem esot ļoti atsaucīgas. "Mums pašiem jātiek galā ar grāmatvedību un visu nepieciešamo dokumentu sagatavošanu. Ir daudz institūciju, kas uzrauga lauksaimniekus, – gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan Valsts ieņēmumu dienests, ja ir bioloģiski sertificēta saimniecība – vai nu Priekuļu Sertifikācijas un testēšanas centrs, vai Vides kvalitātes dienests mūs pieskata. Protams, regulāri jākomunicē ar atbalstu sniedzošajām institūcijām – Lauku atbalsta dienestu, pašvaldību –, jāraksta iesniegumi u. tml.," uzskaita zemnieks.
Taču galvenais ir un paliek pašu rokās – kā vairākkārt uzsver Kārlis, jāmācās un jāattīstās ir visu laiku, jāmeklē arī pašiem kursi un semināri, lai neatpaliktu no jaunākajām tendencēm.
Ja darbs ir ar lopiem, tad tie tiešām jāuzrauga kā jebkurš mājdzīvnieks vai bērns – visu laiku jāseko līdzi, ar ko viņi nodarbojas, vai viss ir kārtībā, un, ja nepieciešams, jāsniedz palīdzība. Ja cilvēks izvēlas saimniekot laukos, ir jābūt apņēmīgam un gatavam strādāt jebkurā dienā un jebkurā diennakts stundā, atzīst Mieriņu saimnieks.
Mieriņu bioloģiskās saimniecības
1. Mērķis
Nostabilizēties kā bioloģiskās liellopu gaļas piegādes uzņēmumam, kas nodrošina produkciju gan vietējiem klientiem, gan interesentiem Rīgā – privātpersonām un restorāniem.
2. Pieredze
Lai nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā neciestu zaudējumus, jāplāno un jānodrošina saimniecības ikdienas darbs tā, lai viss būtu gatavs arī neparedzētām situācijām.
3. Padoms
Lai neatpaliktu no citiem, jāseko līdzi jaunākajām tendencēm nozarē, pašam visu laiku jādomā, ko jaunu apgūt, kā attīstīties, paplašināties un uzlabot efektivitāti.