Taču tagad apstākļi ir mainījušies, un šosezon Pjotru redzēsim Dinamo kreklā. Sezonas pirmā spēle būs jau sestdien Arēnā Rīga ar Minskas Dinamo.
Sčastļivija pārcelšanos uz Rīgu netieši sekmēja Latvijas hokeja treneris Pēteris Skudra, jo pagājušajā sezonā Skudras vadītajā komandā Ņižņijnovgorodas Torpedo viņam pa īstam netika dota iespēja sevi apliecināt. Pjotru nosūtīja pat uz rezerves komandu, tādēļ šovasar spēlētāju tirgū interese par 35 gadus veco Sčastļiviju nebija liela. Toties Dinamo līdzjutēji tagad ir ieinteresēti uzzināt, ko patiesībā spēj jaunpienācējs, kurš savulaik bijis Krievijas izlases kapteinis, 2011.gadā izcīnījis Gagarina kausu un pasaules spēcīgākajā līgā NHL aizvadījis 129 spēles.
Pjotra bērnība aizritēja Sibīrijas dzelzceļnieku pilsētā Vihorevkā. Viņa tēvs ir hokeja treneris, kurš joprojām māca bērnus ripas spēlē. Savukārt inventāra sagatavošanā savu roku pielika arī mamma, kas pratusi rūpīgi izārdīt pa vīlēm jaku, lai pēc tam dēlam uzšūtu viņam piemērota izmēra hokeja bikses. Uz treniņiem aicinājis arī futbola treneris, bet Pjotrs atbildējis, ka būs hokejists. Skolas komandas sastāvā gan izmēģināts arī basketbols.
Hokeja spēlēšana prasīja nopietnu rūdījumu, jo Irkutskas apgabalā nebija slēgtās ledus halles. Līdz pat 17 gadu vecumam Pjotrs spēlējis atklātajos laukumos, un ripa dzenāta arī tad, ja termometra stabiņš rādījis mīnus 33 grādus. "Organisms jau pielāgojas. Atceros, kā pie mums atbrauca spēlēt jauniešu komandas no Novokuzņeckas vai Novosibirskas. Puikas ik pa laikam sildīja rokas zem ekipējuma un apvaicājās, kā mēs šādos apstākļos varam spēlēt. Ja ārā bija mīnus 30, atbraucēju komandās viena maiņa spēlēja, otra gaidīja savu kārtu, bet divas sildījās ģērbtuvē. Tā viņi visu laiku rotēja. Mums visas trīs maiņas savu iznācienu gaidīja uz soliņa. Mīnus 24 grādi mums bija gandrīz vai silts laiks."
Pavērojot Sčastļiviju ledus laukumā pirmajā mēnesī Rīgas Dinamo sastāvā, palicis iespaids, ka viņam tuvāks ir radošais hokejs, nevis vienkāršotais variants ar ripas iemešanu zonā, kādu pārsvarā piekopj Ziemeļamerikā. Latvijas dzelzceļa kausa izcīņas finālspēlē pret Ak Bars tieši pēc acīgas Pjotra piespēles vārtu priekšā Miķelis Rēdlihs guva vienīgos Dinamo vārtus. "Ziemeļamerikā man paveicās, ka varēju spēlēt vienā maiņā ar pašreizējo Maskavas Dinamo centra uzbrucēju Konstantīnu Gorovikovu. Es tiešām guvu gandarījumu, jo piekopām piespēļu hokeju. Ja treneris prasīja, varēju spēlēt arī skrien un sit manierē."
Trenera diploms Pjotram jau ir iegūts. Ja pavērsies iespēja to izmantot praksē, noderēšot arī kaut kas no Rīgas Dinamo galvenā trenera Arta Ābola metodēm. "Man patīk, ka viņš treniņu aptur un visu cītīgi izskaidro vēlreiz, ja kāds kaut ko nav sapratis. Daudzi treneri šādās reizēs sit nūju pret ledu, skaļi izsaka savu sašutumu, gadās, ka arī ar rupjiem vārdiem, un viss ar to arī beidzas."
Sčastļivijs pilnīgi noteikti nebūs treneru kategorijā, kas šādi rīkojas, ja pēc spēlētāja karjeras beigām iekodīsies trenera maizes riecienā. Viņš runā pieklusināti un atstāj ļoti nosvērta cilvēka iespaidu. Šķiet, nekas viņu nevar izsist no līdzsvara. Pat jābrīnās, kā Krievijas hokeja skarbajā vidē var izaugt tik inteliģents spēlētājs. "Krievijas hokejā iegājies uzskats — jo skaļāk bļausi uz spēlētāju, jo viņš ātrāk slidos. Es arī bez kliegšanas visu izdarīšu, cik labi vien spēju, ja jutīšu, ka treneris mani ciena un uzticas. Tad arī spēlēšu par visiem simts procentiem."
Visu rakstu par Pjotru Sčastļiviju lasiet žurnāla Sestdiena 5.seprembra numurā!