Jelgava ir pilsēta, kurā cilvēki galvenokārt dalāmi divās grupās: vieni neinteresējas par politiku, bet otri fano par mēru Andri Rāviņu (ZZS). Tomēr ir arī atsevišķi indivīdi, kas neietilpst nevienā no šīm grupām, – viņi par politiku interesējas un gribētu, lai Rāviņa vietā nāktu kāds cits.
Depo un nedegošo acu problēma
Ar Arni Razminoviču satikāmies kādā kafejnīcā Pasta salā, kas nu ir iekārtota atbilstoši XXI gadsimta standartiem un gaumei, un tajā, gods godam, varēja dabūt ne tikai eklērus un cukurkūkas, bet arī Cēzara salātus.
Pļāpājām ar Arni – sabiedriski aktīvu un nešpetnu uzņēmēju – un lūkojāmies uz pļavu pāri upei. Tieši tas ir punkts, kas šobrīd satrauc daudzus jelgavniekus. Tagad, kad Pasta sala uzziedējusi kā sniegpulkstenītes sniegā, pieņemts lēmums Purvīša cienīgajā upes skatā iemest veikalu Depo, kas ar sevišķi skaistu arhitektūru neizceļas. Arņa stāstam par to, kā šī zeme no sabiedriskas organizācijas rokām nokļuvusi privātās ķetnās, sestdienas rītā nav iespējams izsekot.
Tomēr viens ir skaidrs – mierīgi to veikalu varēja būvēt, piemēram, pie dzelzceļa stacijas, kas gan pēc skata, gan pēc dvēseles ir rūpnieciskāks rajons, turklāt vietas tur arī esot gana. Taču Depo sāga ir tikai viena no daudzajām lietām, kas Arnim pašvaldības darbā nepatīk. Viņam šķiet, ka būtu ideāli, ja pilsētas mērs – līdzīgi kā Valsts prezidents – amatā varētu atrasties tikai astoņus gadus. Nešpetnais uzņēmējs vairākkārt atgādina, ka Rāviņam jau sen vairs nedeg acis. Vajadzētu būt tā, lai no mēra aumaļām gāztos apziņa "Es gribu izdarīt!", nevis tāds vārgs "Esmu gatavs veģetēt!". Esot amatā tik ilgu laiku, ir tikai loģiski, ka cilvēkam vairs nav dzirksteles ne acīs, ne sirdī.
Jaunā paaudze
Pļāpājot par Rāviņa nepareizo acu skatienu, nonākam pie secinājuma, ka kompānijā ir pārāk maz džeku, tāpēc Arnis, kurš nu jau ir uzmeties par mūsu gidu, ierosina, ka mēs varētu aizbraukt uz studentu korporāciju, kurā noteikti būtu puiši, kas mūs negaida. Domāts – darīts.
Māsas Kolātes ierodas korporācijā. No sākuma zēni salien kur kurais, tomēr pamazām, pamazām saprot, ka nav jābaidās, un pa vienam vien lien ārā no pažobelēm, lai parunātos. Nav jau pamata nerunāties – neviens no viņiem nav deklarēts Jelgavā, līdz ar to šejienes pašvaldības vēlēšanas uz viņiem neattiecas. Drosmīgākais puisis pulkā ir Jānis, kurš piekrīt pat fotografēties. Viņš ir no Vecumniekiem un savās pašvaldību vēlēšanās nebalsos. Jānis īsti neredz, kā pašvaldība varētu ietekmēt viņa dzīvi. Viņš ir zemnieks, un zemniekam ir svarīga viena lieta – lai būtu labi ceļi. Visticamāk, ja Jānis tomēr būtu deklarēts Jelgavā, gan jau balsotu par Rāviņu. Par ko gan citu?
Pie viena viņš gan atzīst, ka tad, kad partijas vai politiķi "sastāvas", tie jānomaina. Kad rosinām, ka viņš pats varētu kandidēt, zemnieks nāk klajā ar vēstījumu: "Ja gribi uzzināt kaut ko jaunu par sevi, sāc nodarboties ar politiku." Šķiet, Jānis tādus atklājumus sevī vismaz pagaidām redzēt nevēlas.
Cits – mazliet kautrīgāks – studentu korporācijas biedrs, kurš deklarēts Ventspilī, stāsta, ka, kaut arī tur vairs nedzīvo, katrreiz brauc vēlēt, jo grib nobalsot pret Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij).
Visu rakstu lasiet 17.marta žurnālā SestDienā!
Jelgavnieks
trrr
Sirakūzietis