Rešetins izkāpj no kleitas

Lai man piedod Intars Rešetins, bet motivācija - "man nedod labas lomas, tāpēc eju uz režisoriem " nav nopietna. Aktieris un režisors ir divas dažādas profesijas ar pilnīgi dažādiem uzdevumiem. Intervija mazliet izklausās pēc bērnišķīgas dīkšanas - mani nenovērtē, liek spēlēt gejus un sievietes... Kāpēc tas ir slikti? Heteroseksuālam vīrietim nospēlēt geju ir viens no sarežģītākajiem aktiermeistarības uzdevumiem. Šis protams ir banāls salīdzinājums, bet, iedomājieties - pie jums atnāk santehniķis un saka - šo izlietni es nelabošu, man nepatīk rozā krāsa, laboju tikai baltās... Arī aktiera darbs ir darbs, ja jūs saprotat, ko es ar to gribu pateikt.

Labi, ka kāds Dailes aktieris to beidzot pasaka. Tādu talantu kā Bartkevičs, Briķe, Dreģe, Kalniņa, Liepiņš, Robežnieks, Skrastiņš ekspluatēšana pirdienkomēdijās vai masu skatu trešajās rindās ir degradējoša gan aktieriem, gan skatītājiem. Un tas sakņojas vājā repertuārā un režisoru nemīlestībā pret aktieriem. Kroders aktierus ļoti mīlēja, tāpēc arī radās tādas lomas kā kņazs Miškins. Protams, ir tādi pozitīvā nozīmē "monstri" kā Skrastiņš, kuri spēj ilgstoši spīdēt un radīt arī par spīti apstākļiem, tomēr apstākļiem teātrī būtu jābūt tādiem, ka aktieri rada izcilas lomas pateicoties tiem nevis tiem par spīti.

Patiesība ir veca kā pasaule - Kā viens tā otrs var pastāvēt viens pats, bet, jā jūtas nav nopērkamas, tad iekāres apmierināšanai ir daudz piedāvājumu. Protams, ja jūtas un gurnu simfonija dūdo kopā, tad vislabāk.