Sarežģītais tīģerēns Klifs Grants

Gribu izteikt sirsnīgu pateicību gan savā, gan arī citu interesentu vārdā Egīlam Zirnim par šo aizkustinoši jauko un izsmeļošo rakstu un fotogrāfam par fantastiskajām bildēm! Tā kā esmu apsēsta tīģeru fane, un neviena šo dzīvnieku bilde un informācija par viņiem mani neatstāj vienaldzīgu, jau sen vēlējos uzzināt, kas notiek ar Rīgas zoodārza mazo iemītnieku. Taču informācijas nebija, vai tā bija visai skopa. Izlasot gan iepriekšējos rakstus, gan arī šo, ir patiesībā vienkāršas lietas, kas šķiet nesaprotamas – nu kur bija un ko domāja zoodārza darbinieki un vadība, zinot, ka gaidāms tik svarīgs notikums kā Katrīnas dzemdības, bet mierīgi ļaujot trokšņot un topošo māmiņu uztraukt?!? Latvija varētu lepoties, ja pašlaik zoodārzā draiskotos TRĪS mazi tīģerīši. Notikušo vairs neatgriezt un neizlabot, bet ceru, ka būs iegūta laba mācība, kā rīkoties turpmāk šādos gadījumos. Un neskatoties uz pesimistiskajām prognozēm, ceru, ka tas būs drīz! Vēlreiz paldies Egīlam par uzņēmību ar šo rakstu iepriecināt visus tīģeru cienītājus, un novēlu Klifam Grantam labu veselību – tas ir svarīgākais, kas viņam šobrīd nepieciešams :) Un jā – šis Sestdienas izdevums man mājās glabāsies goda vietā :)

Tāpat kā par visu pārējo Latvijā domā, ka arī "tīģeri šeit pakļausies citādiem likumiem nekā tas ir normāli pasaulē ir pieņemts". Kaut vai par to troksni. Pieņemu, ka nav naudas un remonts bija ieplānots, pie tam tīģerēnu gaidīšana - neieplānota. Tomēr ir taču risinājumi, ir savstarpējā komunikācija, kurā var atrisināt kaut vai trokšņošanas mazināšanas jautājumus. Nedomāju, ka Vasjas mātes kaites ir pamats lai vasju nenemtu vai arī lai viņam liegtu kļūt par tēvu Klifam. Tā notiek visus rasaulē. Tīģeri arī dabā sāk izmirt, īpaši Amūras tīģeri. Arī dabā viņu ģenētiskais fonds pasliktinās un ir šī tīģeru glābšanas programma, kuras mērķis ir radīt tīģeru pēcnācējus pēc ispējas attālinot to iespējamo radniecību. Tīģeru problēma ir arī pierašana pie cilvēku tuvuma, tādēļ tos ir tik grūti pavairot un atlaist dabā. Arī Klifs jau ir pārāk saradis ar cilvēku, kas viņam var traucēt turpmākajā dzīvē, arī radot pēcnācējus.

Ir saprotamas zooloģiskā dārza personāla bažas par Klifa nākotni. Tās vēl vairāk pastiprina arī viņa tēva nāve no plašas sirdskaites. Arī Klifam var būs iedzimti "slikti gēni", jo no publikācijas presē sapratu ka līdzīgas likstas ir piemeklējušas Vasjas māti. Ir ļoti sāpīgi zaudēt mīļu dzīvnieku, gluži tāpat kā cilvēku. Sāpes pavairo tas, ka dzīvnieks nevar pastāstīt kas viņam kaiš un vēl sāpīgāka ir doma, ka palīdzēt iepsējams varēja, bet nezināja ka vajag... Lai Klifam veicas un lai veicas arī mūsu ZOO darbiniekiem uzminēt Klifa likstas un domas. Mīļais kaķītis drīz būs pieaudzis un tad to būs izdarīt vēl grūtāk.

Nabags mazulis.