Palīdzēšana vājākajam un palīdzēšana pārvarēt netaisnību ir krietna cilvēka pazīme, atgādina labdarības organizācijas Ziedot.lv valdes priekšsēdētāja Rūta Dimanta. Dibināta ar mērķi kļūt par tiltu, kur satiekas tie, kuriem vajadzīga palīdzība, un tie, kuri vēlas palīdzēt, Ziedot.lv darbojas jau divdesmito gadu, un šajā laikā, kā rakstīts organizācijas mājaslapā, kopā ar Latvijas ļaudīm un uzņēmumiem ir palīdzējusi bērniem izaugt, veciem ļaudīm sagādāt cienīgas vecumdienas, pabarot izsalkušos, sasildīt nosalušos un mierināt nelaimīgos, ieguldījusi izglītībā, glābusi vēsturisko mantojumu, iestājusies par vājākajiem, palīdzējusi talantiem un veikusi vēl neskaitāmi daudz labu darbu. Vislielākais ziedojumu apjoma pieaugums Ziedot.lv ir bijis kopš pagājušā gada 24. februārī sāktā Krievijas kara pret Ukrainu. Atgriešanās pie stāvokļa pirms kara nav iespējama, saka Dimanta un paredz, ka šaušana turpināsies vēl ilgi.
Šogad 11. decembrī Ziedot.lv svinēs 20 darbības gadu. Vai šādas labdarības organizācijas izveide bija jūsu ideja?
Ne gluži. Nosaukums ir mana ideja. Strādāju Nevalstisko organizāciju centrā, biju atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma. Irma Kalniņa (šobrīd Jaunās Vienotības deputāte) vadīja programmu, kā uzņēmumi Latvijā varētu nodarboties ar labdarību – pirms 20 gadiem uzņēmumiem ziedošana nebija ierasta lieta. Hansabanka bija teikusi, ka viņa varētu programmu atbalstīt ar savām zināšanām internetmaksājumu jomā, un Irma Kalniņa man prasīja, vai es negribētu šādu programmu vadīt. Esmu cilvēks, kas pieņem lēmumus, teicu: jā, labi. Skatījos citu valstu pieredzi un izdomāju nosaukumu Ziedot.lv (lai nosaukumā būtu darbības vārds) un arī darbības koncepciju.
Tātad sākumā Ziedot.lv bija domāta uzņēmumiem, nevis privātpersonām?
Jā. Strādājām, lai atbalstītu citas labdarības organizācijas, ideja bija izveidot platformu, kur vienā pusē ir labdarības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, otrā pusē ziedotāji, un mēs kā tilts, kā palīgi. Taču jau 2004. gadā sapratām, ka ļoti daudzas privātpersonas nāk pie mums pēc lūguma. Kā organizācijai mums ir raksturīga nevis iekalta rīcības stratēģija, bet ieklausīšanās sabiedrības vajadzībās. 2004. gadā daudzām mammām bija vajadzīga palīdzība bērnu ārstēšanai un rehabilitācijai. Sapratām, ka mums nav iemesla teikt nē, ir jāpalīdz. Visa organizācijas attīstība notiek, balstoties sabiedrības vajadzībās, mēs nevis paši izdomājam problēmas, bet klausāmies un atsaucamies. Piemēram, pie mums atnāk viena mamma, atnāk otra ar līdzīgu vajadzību, tad mēs saprotam, ka tā ir problēma, un aicinām ziedot gan tam vienam cilvēkam, gan varbūt lielākām programmām. Ja mums atnāk lūgums, mēs to multiplicējam, rādām sabiedrībai: lūk, kur ir problēma. Tā tapa arī rehabilitācijas centrs Poga, kur vecāki vāc naudu rehabilitācijai ārzemēs. Labdarībā ir svarīgi nevis pašiem izdomāt mērķus, bet vākt ziedojumus tam, kam tos vajag.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 13. - 19. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!