Taisnīgums nav gluži tas pats, kas tiesiskums – akcentu pārbīdi partijas vērtību skalā skaidro Vienotības kongresā par priekšsēdētāju pārvēlētais Arvils Ašeradens, piekrizdams, ka uz nodokļu maksātāju pleciem uzkrautās OIK pārmērības ir tiesiskas, bet nebūt ne taisnīgas.
Partiju apvienība Jaunā Vienotība, kurā Ašeradena vadītā Vienotība ir viena no sešām partijām, šobrīd kļuvusi par otru populārāko politisko spēku valstī vairāk nekā ar desmit procentu reitingu, lai gan vēl tikai pirms pāris gadiem Vienotība bija uz izšķīšanas robežas un iekšējā atmosfēra partijas sapulcēs esot atgādinājusi elli.
Tikšana laukā no elles, ko vieni sauc par brīnumu, bet Ašeradens pats par smaga darba rezultātu reizē ar atgriešanos pie vērtībām, ir arī viņa nopelns.
Tagad jau varot sākt domāt par tik ambiciozām lietām kā varas pārņemšana Rīgā un partijas pamatsastāva atjaunināšana – par budžeta pieņemšanu Ašeradens ir diezgan drošs, lai gan Krišjānis Kariņš vadot vissarežģītāko valdību Latvijas vēsturē.
Kas Vienotība ir – konservatori, liberāļi?
Vēsturiski nekas nav mainījies, esam centriski labēja partija. Centriskums ir atslēga, kas darbojas grūtos laikos, ļauj savilkt kopā dažādus politiskos spēkus. Tā bija arī 2008. gadā, kad Valdis Dombrovskis nāca pie varas, tad vara nevienu īsti neinteresēja. Tad centriski labējā... centriskā pieeja ļāva sabalansēt un izstūrēt cauri ļoti smagam periodam. Arī šoreiz centriskā pieeja izglāba.
Līdz šim Vienotība apvienoja ļoti plašu politisko spektru. Konservatīvajā un liberālajā skalā esam vidū. Vienmēr jāskatās, kāds ir politiskais cikls. Šādos laikos, kādi šobrīd ir iestājušies, kad 13. Saeimā ir ievēlētas septiņas politiskās partijas un koalīciju izveidojis tik atšķirīgs politiskais spektrs, centriskumam ir milzīga nozīme. Daudz tiek diskutēts, vai mums nevajadzētu doties daudz kreisākā virzienā, risinot sociālās nevienlīdzības problēmu. Tāpat nacionālkonservatīvie aicina mūs būt daudz stingrākiem nacionālkonservatīvās vērtībās, bet centriskā pozīcija ļauj izbalansēt un panākt virzīšanos uz priekšu.
Kuras nacionālkonservatīvās pozīcijas jūs nevarat atņemt nacionāļiem?
Nezinu, vai atņemt... Esam patriotiska partija, bet gribam redzēt modernu latviskumu, tādu, kas atvērts globālām pārmaiņām un nebaidās no tām.
No kurām globālajām pārmaiņām jūs nebaidāties?
Piemēram, no slavenās Stambulas konvencijas. Skaidri uzskatām, ka Latvijai to vajadzētu pieņemt. It īpaši, ja paskatāmies tā dokumenta pamatsaturu un rašanos. Konvencija saka, ka karadarbības vai nemieru laikā mums prioritāri jāaizsargā visvājākie notikumu dalībnieki – sievietes un bērni.
Mums ir izpūsts, ka konvencija ievieš jaunus priekšstatus par dzimumiem un tā tālāk. Vajadzētu aicināt rūpīgi šo tekstu izlasīt.
Mēs sakām, ka tas ir jautājums, kas jāvirza uz priekšu. Pēc budžeta pieņemšanas pie tā atgriezīsimies un skatīsimies, kā varam iekļauties to valstu grupā, kuras šo dokumentu ir pieņēmušas.
Mums ir arī daudz liberālāka attieksme pret viendzimuma pāru attiecībām. Uz kopdzīves likumu mēs skatītos pozitīvāk.
Kāda ir Vienotības pozīcija valsts valodas lietās?
Vispirms gribu teikt milzīgu paldies iepriekšējam izglītības ministram, kurš lielas ņemšanās vietā tiešām ir virzījis uz priekšu trīs episkas reformas. Viena no tām ir pāreja uz valsts valodas apmācību vidusskolas posmā un pakāpeniska pāreja visā izglītības sistēmā, kas šobrīd arī notiek.
Šis bija jauns mehānisms, kas mums ļāva daudz pozitīvāk skatīties uz nepilsoņu bērnu lietas risināšanu, atbalstot automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem. Liels jautājums būs par universitātēm – kādā veidā atrast labu līdzsvaru starp latviešu valodas aizsardzību un universitāšu starptautiskošanu. Zinātnes darba valoda ir angļu valoda – ja tu nespēj labā līmenī komunicēt angļu valodā, tev zinātnes pasaulē būs grūti ko pasākt. Brauksim uz Tartu, liekas, viņi ir atraduši labu modeli – līdz noteiktam līmenim ir igauņu valodas dominante, nākamajā līmenī jau abas. Mūsu augstskolas ir jāatver arī citu valstu profesoriem. Ja viņi ir izcili savā jomā, mums jāsamazina valodas prasības, galvenais, lai viņi māca.
Vai tur neiesprauksies krievu valodas pašpietiekamība?
Man liekas, tas jautājums ir sen atrisināts ar formulu par Eiropas Savienības valodām.
Vismaz Rīgā veikalos un ārstniecības iestādēs krievu valoda ir pašpietiekama.
Tas, ka vidusskolas posmā pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā, ir milzīgs progress, kam vajadzētu radīt pārmaiņas sabiedrībā. Tas patiesībā ir jauns integrācijas mehānisms, kam vajadzētu dot rezultātus. Diezgan rūpīgi sekoju tam, kas notiek skolās, biju Daugavpilī, liekas, ka viņi ir rūpīgi sagatavojušies tai lietai. Rezultāti, domāju, neizpaliks, jautājums drīzāk ir par skolotāju un skolu vadības kontingenta nomaiņu, pielāgojoties jaunajai situācijai. Domāju, ka lietas ies strauji uz priekšu.
Kādu redzi ZZS nākotni?
Redzu, ka ZZS strauji atgriežas politiskajā arēnā, pēc vēlēšanām tā ir trešā lielākā politiskā partija. Jāatzīst, ka ZZS ir ļoti stabils vēlētājs, cilvēki, kas dzīvo reģionos, saistīti ar lauksaimniecību, viņiem lauku nākotne ir svarīga. Domāju, ka ZZS nekur nepazudīs, jautājums ir par līderiem un pārgrupēšanos.
Visu interviju lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
partijas biedram Ašeradenam:
Taisnīgums un tiesiskus
OIKurmis