Līdzās visām citām domām, kas, šķiet, ne tikai smadzenes, bet visu asinsriti apriņķoja tajā mirklī, tā pavisam skaudri nāca arī atziņa, kura it kā jau nav nekas jauns, – atslābt nedrīkst. Ja vēl pirms dažiem mēnešiem saistībā ar Ukrainu plašas diskusijas bija arī par to, ko īsti nozīmēs vienas vai otras puses uzvara, tad nu arvien skaidrāk iezīmējas skaudrā patiesība, ka pieļaut pilnīgi jebkādu (kaut vai tikai "uz papīra") piekāpšanos Krievijai gluži vienkārši nedrīkst. Uzskaitīt visu pamatojumu – sadismu, noziegumus pret cilvēkiem (un gribētos teikt – arī pret cilvēcību) utt. – dažās rindkopās nemaz nevar.
Ukraiņu režisore Larisa Semirozumenko, runājot par Krievijas pastrādātajām zvērībām, kas atklājas arvien no jauna, un Krievijā mītošajiem, kas izliekas šo realitāti neredzam, atzīst: saprast to nav iespējams. "Varu viņu nostāju skaidrot tikai tā, ka viņiem televizors galvā," viņa piebilst. "Nu jau visi ir nonākuši pie secinājuma, ka kaut pēdējiem spēkiem ir jāpanāk militāra uzvara kaujas laukā, tad sistēma sabruks, kā sabruka Padomju Savienība un tad atklājās patiesība par Staļina represīvo sistēmu."
Protams, uz šo notikumu fona viss pārējais joprojām ne tikai šķiet, bet, patiesi, salīdzinoši ir sīks un nenozīmīgs. Kaut varbūt šādas šoka reakcijas sevī ik pa laikam piefiksēt nav slikti – tas liek apzināties, ka neesam vēl pieraduši, lai arī dzīve, protams, turpinās visās jomās – zinātnē sadalīti Nobeli, tehnoloģijas attīstās, piedāvājot mums jaunus un ērtus risinājumus ikdienai, vēl citas valstis pasaulē izcīna savas iekšējās cīņas un izšķiršanās (tostarp ne bez vardarbības), un tikmēr mēs tam visam pa vidu zelta rudenī, joprojām domās gatavojoties un rūdoties aukstumam ziemā... Lai mums visiem izturība un domu skaidrība – bez propagandas galvās, ar līdzcietību un palīdzīgu roku tiem, kam grūtāk.
Šīs SestDienas, 14.-20. oktobra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Nevis pārdzīvot, bet rīkoties
Ukraiņu režisore Larisa Semirozumenko par televizoriem galvā, vainas un ilūziju atšķirību un sajūtām dzīvojot Rīgā
ZINĀTNE. Apsveikumā pelde aukstā dīķī
Nobela prēmijas laureāts medicīnā Svante Pēbo būtībā pierādīja, ka ikviens no mums gēnu līmenī vismaz daļēji ir neandertālietis
PASAULĒ. Nebeidzamo nemieru valsts
Kārtējie masu nemieri Irānā sākās pēc tam, kad valsts tikumības policijas rīcības dēļ mira gados jauna kurdu sieviete. Protestu apspiešana nav mazinājusi kopējo spriedzi sabiedrībā, un jaunu nemieru izcelšanās ir tikai laika jautājums. Kādi ir to reālie cēloņi un kādas ir protestētāju cerības panākt Irānas teokrātiskā režīma krišanu vai vismaz atteikšanos no līdzšinējās politikas?
TĒMA. Uz raidierakstu viļņa
Pandēmijas gados neredzētu uzrāvienu piedzīvoja podkāsti. SestDiena pēta, kurp tie virzās un vai saglabā popularitāti, cilvēku paradumiem atgriežoties agrākajā normalitātē
IZPĒTĪTS. 34 stundas drauga iegūšanai
Pēc iepazīšanās ar jaunu cilvēku pietiek veltīt viņam 11 tikšanās pa trīs stundām, lai izveidotos spēcīga emocionālā saikne
LAIKA MAŠĪNA. Aizdejoja līdz nošaušanai
Pirms 105 gadiem Parīzes priekšpilsētā nāvessods nošaujot tika izpildīts Matai Hari – slavenajai austrumu deju izpildītājai, striptīza pamatlicējai un kurtizānei, kuru Francijas militārā tiesa pāris mēnešus iepriekš bija atzinusi par vainīgu spiegošanā Vācijas labā
KINO. Vairāk nekā simts kino pierādījumi
Šogad, 9. Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (RIGA IFF), kinoskatītājs tiek lutināts, apdāvināts un iesvaidīts “dienišķajā labā un ļaunā juceklī”. Ko izvēlēties plašajā programmā, kas jau sākusies gan klātienē Rīgā, gan tiešsaistē visā Latvijā?
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES