Stiprā Rita

uzskatu,ka mediku-augstu amatpersonu visatlautiba,nesodamiba-arstu bezatbildiba par padarito ir vislielakais noziegums valsti.

Uzskatu, ka šiem cilvēkiem būtu jāvēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Izlasīju rakstu par Ritu. Arī man ir reimatoīdais artrīts. Būtībā to atklāja 1999.gadā, bet, domājams, bija jau ātrāk. Man bija nogurums, kuru es saistīju ar intensīvo darbu, un tad pēkšņi uzpampa kāja. pampums pārgāja pēc dažām dienām., bet pie ārsta vērsot tikai nākošā pavasarī, kad kādu rītu vairs nevarēju piecelties no gultas (man ir ļoti liels gribasspēks un pašdisciplīna). Es jau nojautu, kas varētu būt. Kopumā tad noslmoju 8 mēnešus, ieskaitot rehabitāciju. Es vēlāk izmantoju ārstu padomus ārzemēs un tieku ar šo slimību galā. Latvijas sistēma ir tā veidota, lai šo slimību cilvēkiem neatzītu, to es zinu. Patiesībā uzskatu, ka Ritas lielākā kļūda bija vērsties pie ārstiem Latvijā. Ja viņa to būtu izdarījusi Īrijā, viss būtu izveidojies citādāk. Es cenšos ar šo slimību sadzīvot un tikai daži zina kāda ir mana dzīves kvalitāte "aiz kadra". Vissliktākais ir bijusi mana tiešā priekšnieka (priekšnieces) attieksme, kad strādāju valsts iestādē, kad uzzināja, ka man ir grūtības ar labo roku. Man ir laba karjera, bet tā noteikti varēja b;ut labāka, ja man nebūtu artrīta. Paldies Dievam, man ir atbalstoša un arī iespējas. Tomēr tā ir diagnoze, kas bieži "sagrauj tavus plānus" - ir labi un tad pēkšņi ir kritums uz leju (īpaši pavasaros un rudeņos, kad ir mitrs) un sākās tas, ko es saucu "cīņa ar sevi". Ir neciešamas kaulu sāpes, kas padara katru kustību nevēlamu, un naktīs nevar aizmigt. Vēl aicinu raudzīties pēc citas blakus diagnozes, kas pastiprina artrītu (arī Ritai to iesaku,ja tas jau nav izdarīts). Man atklāja celiakiju, ko vācu ārsti uzskata par "autoimūnā artrīta pavadoni". Tiešām ievērojot bezglutēna diētu mans stāvoklis ievērojami uzlabojās. Īstenībā ir skumji raudzīties uz mūsu sistēmu, kas "vienkārši norok" to lielāko cilvēku masu, kas ienākumu ziņā atbilsts "statistiskajam vidējajam oficiālās algas līmenim valstī" un kuri ir visu konsolidācija pasākumu mērķis. Diemžēl neko pozitīvu nevaru teikt par mūsu medicīnas sistēmu, jo ārstiem trūkst zināšanu un lai tās iegūtu ir vajadzīgi līdzekļi, kā arī "pētāmais priekšmets" - mūsu tirgus, ir tik ierobežots. Sistēma nav integrēta un dažādi konsultanti nespēj "organizēt darbu kopā", lai vienotos par labāko terapiju. Smagi apzināties, ka šodien ar šo diagnozi slimo tik daudz bērnu. Valstij būtu jāpasargā viņī, kā nākamie nodokļu maksātāji, no iespējamās invalidātes nākotnē. Tas ir iespējams. Ritai novēlu izturību. Es pēc tam vēl ieguvu vienu maģistra grādu un studēju doktorantūrā. Rita! Jums ir ļoti laba ģimene un tas ir galvenais. Ļoti ceru, ka terapija jums palīdzēs.

Izlasīju rakstu žurnālā un jūtos dziļi aizkustināta un arī satriekta. Satriekta par to, cik asi un skaidri Ritas situācija parāda vietu, kurā aitrodas visa mūsu veselības aprūpe. Vai tiešam nevienam par to nav jāatbild?! Cilvēki ir bezspēcīgi šīs birokrātijas priekšā...Kāds taču izdomāja visu šo pilnīgi absurdo reformu, kuras augļus tagad plūcam? Kurš? Kāpēc neviens par to nerunā?