Atrast normālu gaļu

Ēdam jau mēs visi, vairākums – arī gaļu. Tātad viedoklis par to varētu būt gandrīz katram. Un gaļa atšķirībā no citiem pārtikas produktiem ir smalka padarīšana. Tās apriti kopumā ierobežo trīsdesmit viena Eiropas Komisijas regula un divdesmit astoņi dažādi vietējie normatīvie akti. Un, kad tā kļūst lietošanai nederīga – beidzies derīguma termiņš, vai kā citādi sabojājusies –, tirdzniecības vietām tā jāapsaimnieko gluži kā tāda bīstamo atkritumu krava.

Desu karaļvalsts

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām aktīvi uzturā lieto desas un kūpinājumus. 2016. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā apēsti 20,7 kg desu un kūpinājumu, 19,1 kg cūkgaļas un 12,3 kg mājputnu gaļas. Savukārt dažādus gatavus gaļas izstrādājumus un pusfabrikātus viens vidējais Latvijas iedzīvotājs 2016. gadā apēdis 6,8 kg apjomā.

Te jāpiebilst, ka gan ārsti, gan arī Veselības ministrija ar ieteikumiem un nereti arī noteikumiem mudina Latvijas iedzīvotājus vairāk izvēlēties liesu gaļu, piemēram, mājputnu, un gaļas patēriņu kopumā samazināt. Tomēr dati rāda – lai gan mājputnu gaļas patēriņš tik tiešām gadu no gada nedaudz palielinās, arī desas un cūkgaļa savu vietu nezaudē un nekur pazust nesteidz.

Kāda tad ir tā desu un pusfabrikātu problēma? "Sāls, tauki, kuru saturs var būt ļoti liels. Desās pat līdz 50%. Un tie tauki ir tik sīki sastrādāti, ka cilvēkam neliekas, ka ēd kaut ko treknu," komentē uztura speciāliste Lolita Neimane. "Cūkādu emulsijas, vistu ādu emulsijas – tas viss tiek izmantots vārītajās desās, un āda jau ir trekna. Tāpat arī nitrītsāls, kas lielos daudzumos var būt viens no kuņģa vēža izraisītājiem," atgādina speciāliste.

Turpinot par riskiem, Neimane vēl piemin kūpinājumus, kas satur benzpirēnu. Viņa novērojusi, ka, piemēram, kūpinātai zivij cilvēki parasti ādu, kurā kaitīgo vielu ir visvairāk, tomēr neēd un atstāj uz šķīvja, savukārt kūpinātas vistas āda ir ierasta maltītes sastāvdaļa. "Man liekas, ka taupīgajam latvietim tā kūpinātā ādiņa jau ir tāds garšīgums. Mēs kādreiz pat Uztura padomē diskutējām, vai nevarētu lūgt ražotājam, lai viņš no tās kūpinātās vistas ādu noņem un fasē bez tās. Tas būtu normāli!" spriež Neimane.

Labie pusfabrikāti

Taču viss nav tik slikti, kā pirmajā mirklī varētu šķist. Veikalos nopērkami, piemēram, atsevišķu ražotāju pelmeņi, kas sastāv no daudzām mājās pieejamām sastāvdaļām. Iesaku tiešām palasīt sastāvu. Piedāvājums, jo īpaši lielākos veikalos, ir ļoti atšķirīgs, un daži ražotāji tik tiešām piedāvā arī tādus pusfabrikātus, ko drošu sirdi var noglabāt saldētavā nebaltām dienām. Diskusijas par gaļas kvalitāti pusfabrikātos ir bijušas, un, jā, uz iepakojuma jānorāda gaļas daudzums procentos. Taču nav regulējuma, kas nosaka, vai šo gaļas masu veido jau pieminētās cūkādas un atkaulota gaļa vai arī jāizmanto augstvērtīgāks produkts. Daži ražotāji norāda, kāda tieši gaļa ietilpst uzrādītajos procentos, citi garās runās par šo tēmu neizplūst.