Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Demokrātiska diskusija visiem

Cēsīs 9. un 10. jūnijā risināsies nu jau par labu tradīciju kļuvušais festivāls Lampa 2023. Festivāla direktore Ieva Morica uzsver: tā ir iespēja vienuviet satikt visdažādākos sarunu biedrus un izbaudīt daudzveidīgus sarunu formātus, meklējot atbildes uz sev un visai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.

Ja nu kāds pilnīgi neko nav dzirdējis par festivālu Lampa, kā jūs īsi raksturotu tā vēstījumu?

Šī ir festivāla devītā vasara, un tā galvenais aicinājums ir cilvēkiem nebūt vienaldzīgiem pret mūsu valsti, interesēties par sabiedrībā notiekošajiem procesiem, par Latvijā, Eiropā un pasaulē aktuālajām tēmām. Šogad festivāla programmu veido 322 rīkotāji, un tas nozīmē, ka ikvienam pasākumam festivāla laikā ir savs saimnieks – nevalstiskās organizācijas, valsts pārvalde, uzņēmumi, mediji, augstskolas. Programma atspoguļo šobrīd Latvijā aktuālās tēmas, par kurām cilvēkiem ir svarīgi sarunāties. Festivāla programma top konkursa kārtībā, un konkurss bija liels, kas nozīmē, ka šāda publiskā telpa, kur runāt par aktuālajiem jautājumiem, daudziem ir svarīga.

Dalībnieku festivālam netrūkst, bet kā ar apmeklētājiem?

Pagājušogad festivālā divās dienās bija divdesmit tūkstoši apmeklētāju. Pirms pandēmijas 2019. gadā – vairāk nekā divdesmit tūkstoši. Šā gada apmeklētāju skaits pagaidām nav prognozējams, jo festivāls risinās brīvā formātā un biļetes nav jāpērk. Par cipariem varēsim parunāt pēc festivāla.

Festivālā diskusiju tēmas ir specifiskas un domātas šauram interesentu lokam, vai arī tās var iet klausīties jebkurš?

Patiešām ikviens var atrast kaut ko sev interesējošu, un tas arī ir mūsu apsvērums, atlasot pasākumus, – lai tiešām programma atspoguļotu tās tēmas, kas būtu interesantas ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Diskutēsim par ģimenes jautājumiem, par bērnu audzināšanu, par novecošanu, ekonomiku, ilgtspēju, modi, mākslu un kultūru. Un uzdrošinos teikt, ka jebkurš cilvēks festivāla programmā var atrast kaut ko, kas viņam interesē.

Ir sākusies karstākā dārzu un pasākumu sezona, radot lielu konkurenci…

Latvijas vasara ir īsa, un, protams, publiskajā telpā ir daudz dažādu pasākumu. Taču mēs ceram, ka cilvēki tomēr spēs kaut kā izgrozīties un atbraukt vismaz uz vienu festivāla dienu, pusi dienas vai vakarpusi. Mums apmēram 150 pasākumiem paredzētas tiešraides, kas nozīmē, ka tos ierakstā varēs skatīties gada garumā gan mūsu digitālajā arhīvā, gan TV24 arhīvā, ar ko esam sākuši sadarboties. Tomēr es aicinātu cilvēkus festivālu apmeklēt klātienē, jo ir, piemēram, darbnīcas, kuras tiešraidē neparādīsi.

Vai šajos gados ir piedzīvots, ka diskusija aiziet ļoti augstos toņos un iznākums kļūst neprognozējams?

Ir bijis ļoti daudz diskusiju, taču tādas sarunas, kas būtu izgāzušās, paldies Dievam, nav bijušas. Protams, ir bijušas reizes, kad sarunas "uzsit asinis", un arī publika izrāda savu attieksmi – ar aplausiem, citreiz ar ūjināšanu. Taču, ja pasākums ir garlaicīgs, cilvēki var aiziet prom, un tas uzliek ļoti augstu latiņu pasākuma rīkotājiem. Ne velti festivālā ir teiciens, ka cilvēki "balso ar kājām". Tāpēc pasākuma rīkotāji dara visu labāko, ko var, – lai būtu gan formāts, gan saturs, kas cilvēkiem interesētu. 

Runātājiem tomēr jābūt gataviem uz visu?

Festivāla teritorijā esam izvietojuši plakātus ar sarunāšanās noteikumiem, un tiešām aicinām cilvēkus pie tiem pieturēties. Jo, lai mēs vispār varētu sarunāties – arī par tām tēmām, kuras ir sarežģītas, nepatīkamas un pretrunīgas –, tomēr jāievēro kaut kādi noteikumi: ka runātājus nepārtrauc, ka viens uz otru nebļauj – pat tad, ja domas atšķiras. Tas ir tas rāmis. Ja mēs visi kopā ievērojam šos noteikumus, varam arī jēgpilni pastrīdēties.

Vai no izdiskutētajām tēmām ir bijis arī kāds praktisks labums?

Diskusijas bieži vien ir kā atspēriena punkts konkrētā jautājuma risināšanai. Tā ir iespēja satikties ieinteresētajām personām no visdažādākajām jomām, un diskusijas formāts uz vietas ļauj arī tīri praktiski šķetināt kādas lietas uz priekšu: vienoties, palīdzēt kādas lietas labāk saprast. Daudzām organizācijām dalība festivālā ir būtisks atskaites punkts, kur tās par savu jomu informēs sabiedrību, un tad arī ar konkrēto tēmu varēs strādāt tālāk. Zinu, ka iepriekšējā Nacionālā attīstības plāna veidošanas laikā ierēdņi skatījās un ķēra domas un idejas. Festivāla rezultātā, satiekoties cilvēkiem ar līdzīgām prioritātēm, ir tikušas nodibinātas nevalstiskās organizācijas, ir radušies jauni projekti un jaunas partnerības. Mūsu pārmaiņu teorijas ticība ir, ka saruna ir viens ļoti būtisks solis un sarunas nospiedumu mēs redzam arī daudz vēlāk.

Ja jums jautātu, kāpēc nedēļas beigās jābrauc uz Cēsīm, kā jūs atbildētu?

Tā būs fenomenāla iespēja bez maksas piekļūt labākajam saturam, kāds šajās divās dienās ir iespējams, un tas, iespējams, ir labākais saturs visas vasaras garumā tādā daudzumā. Tas būs kā skolas, augstskolas, konferences, darbnīcu un tikšanos apkopojums – ļoti koncentrētā veidā. Tur ikviens varēs izvēlēties to, kas viņam patīk, un ļoti foršā atmosfērā un kompānijā labi pavadīt laiku.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata