Teiksiet – kāpēc tik liela ažiotāža par konfliktu, kas ar sportu it kā tieši nav saistīts? Izrādās, sporta spēļu komandu talismanu vēsture pasaulē ir gana bagāta un liecina, ka talismans, pat ja neoficiāls, lieliski iederas līdzjutēju vidū.
Savs oficiālais talismans mūsdienās ir jebkurai sevi cienošai profesionālai vai pusprofesionālai sporta spēļu komandai, kā arī vairākumam amatieru klubu. Turklāt daudzām komandām ir arī savi neoficiālie talismani, turklāt nebūt ne reti tie ir kādi populāri cilvēki vai vienkārši šo komandu uzticamākie līdzjutēji, kas kļuvuši pazīstami tieši savas līdzi jušanas dēļ.
Talismanu vēstures aizsākumi meklējami nevis ASV, kā pirmajā brīdī varētu šķist, bet gan Francijā, kur XIX gadsimta otrajā pusē kļuva populāri dažādi veiksmi nesoši amuleti – tie tika lietoti gan dažādos pasākumos, gan azartspēlēs un derībās. Franču valodā tos dēvēja par mascotte. Pirmo reizi šis vārds oficiāli tika fiksēts 1867. gadā un tiek uzskatīts par atvasinājumu no daudz senāka vārda masco – burve vai ragana –, turklāt bez negatīvas nokrāsas.
Starptautiski atpazīstams šis termins kļuva pēc 1880. gada, kad Parīzē tika iestudēta un ar milzu panākumiem izrādīta franču komponista Edmona Odrāna operete La Mascotte. Tās sižeta pamatā ir stāsts par kādu noslēpumainu jaunavu Betinu, kura nes veiksmi grūtībās nonākušam itāļu zemniekam, taču tikai līdz brīdim, kamēr viņa ir jaunava. Tā kā Odrāns bija viens no sava laika populārākajiem
"vieglo operu" komponistiem pasaulē, viņa darbi ar panākumiem tika izrādīti arī daudzās citās Eiropas valstīs un ASV. Tieši Amerikā mascotte pārtapa par angļu valodas jaunvārdu mascot, šādā formā pirmoreiz parādījās 1886. gadā laikrakstā New York Times un kopš tā laika ir palicis nemainīgs.
Ar ASV un šajā valstī populāro beisbolu arī saistās pirmie zināmie komandu talismani. Pats pirmais no tiem, lai arī visai nosacīti, ir bijis kāds zēns ar iesauku Čiks. Par Čiku 1883. gadā vēstīja izdevums The Sporting Life, norādot, ka zēns brīvprātīgi palīdz vienai no vietējām beisbola komandām – palīdz nest ekipējumu un spēļu laikā izpilda dažādus spēlētāju uzdevumus, tāpēc beisbolisti sākuši uzskatīt Čiku par savas veiksmes simbolu. Publikācija gan neļauj uzzināt par Čiku ko vairāk, un nav pat minēts zēna atbalstītās komandas nosaukums, tomēr tas nav liedzis Čikam ieiet vēsturē kā pirmajam neoficiālajam kādas komandas talismanam.
Apmēram tikpat daudz skaidrības ir arī par pirmo talismanu – dzīvnieku. Par tādu tiek uzskatīta kāda vārdā neminēta Sinsinati pilsētas kaza, par kuru 1884. gadā vēstīja vietējais laikraksts. Kaza ar lielu interesi vēroja vietējās beisbola komandas spēles, un gan spēlētāji, gan līdzjutēji bija sākuši uzskatīt dzīvnieku par komandas neoficiālo talismanu. Tas gan netraucēja skeptiķiem ironizēt, ka patiesībā kaza pieskata savas ganības, jo dzīvnieks bija iecienījis ganīšanos beisbola stadionā un tā apkaimē. Vēl uz pirmā talismana dzīvnieka godu pretendē divi suņi, kuru vārdus vēsture nav saglabājusi, bet kuri pēc pašu iniciatīvas apmēram tajā pašā laikā bija sākuši apmeklēt Sentluisas beisbola komandas Browns spēles. Jāpiebilst gan, ka arī šajā gadījumā līdzi jušana, visticamāk, nebija gluži nesavtīga, un suņi vienkārši ieradās pēc kārumiem, ar kuriem tos, it īpaši jau komandas uzvaru gadījumos, dāsni cienāja iepriecinātie līdzjutēji.