Vasaras saulgrieži tiek uzskatīti par auglības svētkiem. Gan tāpēc, ka pēc tiem sāk ienākties dārzeņu, augļu, ogu un labības raža, kas mūsu senčiem nodrošināja izdzīvošanu, gan arī tāpēc, ka saulgriežos jaunieši tika mudināti uz bērna ieņemšanu. Reibinoši dzērieni, dejā cieši satverts partnera ķermenis, skriešana kailiem pa rasu un pelde ezerā. Skaidrs, ka tik daudz erotikas vienā naktī uzsita asinis un noveda pie loģiska nakts turpinājuma. Antropologi uzskata, ka cilšu vecākie, jo īpaši ziemeļu tautās, apzināti kultivējuši auglības rituālus, lai pamudinātu ieņemt bērnus tieši vasaras sākumā. Saulgriežu bērni dzima martā un aprīlī, kad ziemeļos bargā ziema faktiski bija beigusies, tādēļ mazuļiem bija lielākas izredzes izdzīvot un līdz nākamajam sniegam pieņemties ņiprumā.
Lai arī gada visīsākā nakts patiesībā ir 20., 21. vai 22. jūnijā, saulgriežu svinēšanas laiks dažādās valstīs mēdz atšķirties. Dažviet pagānu svētki cieši savijušies ar kristiešu Svētā Jāņa dienu un saplūduši vienā notikumā, citur datums izvēlēts pragmatisku apsvērumu dēļ. Taču lietas būtību tas nemaina – Eiropas tautas joprojām turpina svinēt gaismas uzvaru pār tumsu.
Saulgriežu vēstnieki – skandināvi
Līgo svētki ir mūsu tautas bagātība, taču pasaulē daudz vairāk runāts par skandināvu vasaras saulgriežu rituāliem. Jo īpaši zviedru Midsommarstång svinībām, kas agrāk bija 24. jūnijā, bet tad tika pārceltas uz piektdienu, kas var iekrist jebkurā datumā no 19. līdz 26. jūnijam. Tādējādi zviedri ir nodrošinājušies, ka svinībām tiek atvēlēta visa nedēļas nogale. Svētki sākas ar ģimenes un draugu pulcēšanos uz nelielu maltīti. Pēc tam tiek pacelts svētku galvenais elements – ar zālēm un puķēm izdekorēts Midsommarstång stabs. Tas jāuzstāda rūpīgi, neļaujot stabam nogāzties. Ja tas notiek, svinētājus visu nākamo gadu vajāšot neveiksmes. Kad stabs ir vietā, viesi sāk dejot ap to tautasdejas – tādas kā Små grodorna – un mieloties.
Ēdienkarte krietni atšķiras no mūsējās. Zviedri dod priekšroku sālītai siļķei, marinētam lasim, kartupeļiem ar dillēm un skābu krējumu, kā arī garnelēm. Arī dzērienam alus vietā tiek izvēlēts vietējais degvīna paveids schnapps.
"Dzeršana ir vistipiskākā vasaras saulgriežu tradīcija. Ir pat vēsturiski attēli, kuros redzami līdz bezspēkam piedzērušies cilvēki," raidsabiedrībai CNN stāstījis zviedru etnologs Jāns Ejvinds Svāns, kurš sarakstījis vairākas grāmatas par pagānu laiku tradīcijām.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 21. - 27. jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Pravietisnejaukais