Pret brutālo lavīnu

Žurnālistu un diplomātu Ernestu Treigūtu (1911–2005), grāmatas Latvieši, karš ir sācies! autoru (1941. gada 22. jūnija rītā viņš šo frāzi pavēstīja no Karaļauču raidītāja) 1993. gada 4. decembra SestDienas salonā intervēja Rolands Lappuķe. Cita starpā Treigūts stāstīja, kā veidojusies viņa pārliecība, ka Latvijai ir tiesības būt suverēnai un brīvai. "Es savās jūtās un saprātā redzēju neapšaubāmo tiesiskumu Latvijas valsts patstāvībai. Es biju iemīlējies Eiropā un jutu, ka mūsu valsts varēs pastāvēt vienīgi Rietumu brīvībā un tās pajumtē. Otrkārt, es atklāju, ka mēs esam "viskarstākā frontes sektorā" milzīgā cīņā starp aziātiski krievisko kultūras un varas izplešanos – imperiālismu un kristīgo (luterisms un katoļticība) Rietumeiropas kultūras un brīvības atziņas pasauli. Es izjutu Vakareiropas ilgās kultūras attīstības pamatelementus, to ietekmi un to milzīgo atšķirību, salīdzinot ar krievu kultūras un tradīciju ietekmi uz Baltiju. Gandrīz fiziski izjutu krievu ietekmes brutālo lavīnu krieviskot mūsu Baltijas jūras krastu. Ne celt, bet izmantot, ne dot, arī egoistiskā ziņā kā vāci, bet tikai ņemt. Krievu laikā mums nebija tādu krievu mācītāju kā vācu, kas gādātu par latviešu kultūru…"