Nepilnas sešas nedēļas pirms Lieldienām daļa kristiešu arī mūsdienās atceras par gavēni un izmanto to vismaz sevis motivēšanai pamainīt ēdienkarti un ēšanas paradumus. Arī sociālajos tīklos sarosās dažādi uztura speciālisti, piedāvājot apmācīt pareizā ēšanā, kas ļaus samazināt ķermeņa svaru un uzlabos pašsajūtu. Metodes ir visdažādākās – no saprātīgām līdz pagalam ekstrēmām. Par dažām no tām dietologi regulāri ceļ trauksmi medijos un aicina cilvēkus atturēties no sevis mocīšanas. Taču par vienu populāru metodi – tā dēvēto pārtraukto gavēšanu – atzinīgi vārdi sakāmi pat zinātniekiem.
Tagad Vācijas un Ķīnas zinātnieki kopīgā pētījumā arī noskaidrojuši, ka intervālā badošanās samazina serotonīna koncentrāciju smadzenēs. Šis hormons spēj mainīt noskaņojumu, un ierobežojumi ēdiena uzņemšanā palīdz veikt korekcijas pozitīvā virzienā.
ENERĢIJAS PĀRPILNI
Eksperimentā viena peļu tēviņu grupa veica intensīvu periodisku badošanos, kuras ietvaros 24 stundas varēja ēst, ko vien gribēja, bet nākamās 24 stundas bija pieejams tikai ūdens. Otrai grupai nebija nekādu uztura ierobežojumu. Abas tika izmitinātas kopā bez jebkāda kontakta ar mātītēm.
Pēc kāda laika tēviņi tika salaisti kopā ar trīs mēnešus vecām mātītēm, kuras tika audzētas bez uztura ierobežojumiem. Zinātnieki atklāja, ka seksuāli aktīvo peļu tēviņu vidū serotonīna līmenis bija neparasti zems. Tas ir atkarīgs no aminoskābes triptofāna, ko var iegūt tikai ar uzturu vai sadalot paša organisma olbaltumvielu krājumus, piemēram, muskuļu audos esošos. Tādējādi, ja triptofāna līmenis ir zems, tiks ražots mazāk serotonīna.
KOMPENSĒ VECUMU
"Mēs sapratām, ka tas ir uzvedības jautājums. Intervāla badošanos ievērojošie peļu tēviņi mātītes apciemoja biežāk nekā tie, kuri varēja ēst brīvi," žurnālā Cell Metabolism raksta darba grupas vadītājs Dans Ēningers no Vācijas Neirodeģeneratīvo slimību centra (DZNE). Viņš piebilda, ka eksperimentā izmantotie peļu tēviņi arī tikuši pie savam vecumam netipiski liela pēcnācēju skaita, kas liecina arī par labu veselības stāvokli un enerģiskumu. Līdzīgus secinājumus ļauj izdarīt arī veselības mērījumi un asins analīžu rezultāti. No tiem izriet, ka cukura līmenis gavējošo peļu asinīs samazinājies un badošanās laikā normalizējies ķermeņa svars.
Rezultāti rāda, ka gavēšanas efekts vislabāk sajūtams, ja stingri noteikti intervāli starp ēdienreizēm tiek ievēroti vismaz sešas nedēļas.
VĒRTĪGA VAI BĪSTAMA?
Intervāla badošanās ieguva popularitāti iepriekšējās desmitgades sākumā. Tai veltīti arī vairāki pētījumi, kas gan nesuši pretrunīgus rezultātus.
Zinātnieki sliecas piekrist, ka šī metode efektīvi palīdz samazināt ķermeņa svaru, taču dažos gadījumos konstatētas ļoti bēdīgas sekas. Pētnieki brīdinājuši par palielinātu insulta, sirdslēkmes vai priekšlaicīgas nāves risku.
Neapstrīdama slēdziena gan vēl nav, tādēļ izpēte turpināsies. Arī jaunākā darba autori ir apņēmības pilni padziļināti izanalizēt intervālās badošanās un citu diētu ietekmi uz cilvēka veselību.