Dažāda vieduma roboti neizbēgami nonāk aizvien vairāk uzņēmumos, kur pilda plaša spektra funkcijas – sākot ar vienkāršiem mehāniskiem pārvietošanas darbiem un beidzot ar atbildēšanu uz klientu jautājumiem vai pat ekonomiskās situācijas prognozēšanu pārskatāmā nākotnē. Tomēr vismaz pagaidām mehāniskā palīga ieviešanu nevajadzētu uztvert tikai un vienīgi kā izmaksu mazināšanas lēmumu, bet arī kā personāla psiholoģiskās labsajūtas jautājumu. Zinātniski pētījumi rāda, ka daudzi cilvēki vēl nav gatavi sastrādāties ar robotiem, tādēļ cieš gan viņu darba kvalitāte, gan veselība.
Piemēram, Āzijā robotizācija dažās desmitgadēs ieguvusi tādus apmērus, ka zinātnieki jau var sākt pētīt mehānisko palīgu ietekmi uz sabiedrību. Austrumos roboti cep picas, pienes ēdienu restorānos, pavada cilvēkus lidostās un viesnīcās, kā arī veic sarežģītus aprēķinus. Tie ir sastopami ļoti daudzos uzņēmumos un strādā plecu pie pleca ar cilvēkiem. Bet vai darbinieki ir laimīgi par šiem kolēģiem? To nolēma noskaidrot Singapūras Nacionālās universitātes pētnieki.
Sacenšas, nevis sadarbojas
"Ekonomistu aprindās valda uzskats, ka roboti vispirms pārņems mazkvalificētos darbus un pēc tam pamazām sāks izspiest cilvēkus no kvalificētiem. Pagaidām gan cilvēki nepaliek bez darba robotu dēļ, tādēļ objektīvi bailēm nav pamata," pētījuma ievirzi izklāsta tā autors Kajs Či Jams.
Tomēr vidusmēra cilvēks šajos spriedelējumos daudz neklausās, jo viņam ir savs skatījums uz robotiem. Un tas nav optimistisks. Veicot vairākus eksperimentus ASV, Singapūrā, Indijā un Taivānā, pētījuma autori noskaidroja, ka robota ienākšana kolektīvā pamodina cilvēkos neveselīgu sāncensības garu. Ikviens vēlas pierādīt, ka strādā vairāk un rūpīgāk par mašīnu, tādēļ tiecas palielināt paveiktā darba apjomu. Taču "skriešanās" ar nenogurdināmu iekārtu ir slikta ideja, jo īpaši mazkvalificētā darbā, un rezultātā noved vien pie pārguruma un izdegšanas sindroma, noskaidrojuši pētnieki. Tā vietā vajadzētu sadarboties ar mašīnām un izmantot to stiprās puses, lai uzdevumu paveiktu ātrāk un kvalitatīvāk.
Bailes no nezināmā
Vienā no eksperimentiem Indijas automašīnu ražotnēs zinātnieki ieguva pierādījumus, ka kopā ar robotiem strādājošie inženieri ir vairāk noguruši un nedrošāki par nākotni nekā tie, kuru kolektīvā ir tikai cilvēki. Rezultātus apstiprināja arī cits eksperiments ar 343 studentu vecākiem, kuriem bija jāvērtē savu bērnu izredzes darba tirgū, balstoties uz atšķirīgu fona informāciju. Tie, kuriem iepriekš bija jāizlasa par viedo robotu izmantošanu biznesā, pesimistiskāk vērtēja savu pēcnācēju labklājīgas dzīves perspektīvu.
Tomēr nākotne nav tik nomācoša, kā šķiet aptaujātajiem cilvēkiem. ASV veiktā pētījumā noskaidrots, ka pilsētu rajonos, kuros visintensīvāk tiek izmantoti roboti, ir visvairāk darba piedāvājumu potenciālajiem darbiniekiem. Līdz ar to baiļu pamatā drīzāk ir informācijas trūkums un nepārliecinātība par savām spējām.
To lielā mērā pierāda to pašu singapūriešu atklājums, ka bailes no mašīnām mazina pašapziņas paaugstināšanas nodarbības. Pētnieki tajās iesaistīja 400 cilvēku un konstatēja, ka pēc nodarbībām to dalībnieki vairs nepārvērtēja robotu spējas un nenoniecināja savējās.