Selma ar savu balsi

Sociālajos tīklos parādījusies jauna ņemte. Kamēr jaunieši līdzīgi kā citur Eiropā rīkoja tikai klimata gājienus, pie viņu bildēm un pūliņu aprakstiem rādījās vienīgi daži atbalstoši smaidiņi un īkšķīši. Taču nu jau viņiem ir viedoklis par daudz plašākiem tematiem. Runa ir par jauniešu organizāciju Protests un tās valdes locekli Selmu Levrenci, kura tagad piketu plakātus krāso bieži un arī sociālajos tīklos iesaistās gana asās diskusijās, kas daudzus neatstāj vienaldzīgus. Nu kāpēc gan nevar tā mierīgi kā, piemēram, denacionalizēto namu īrnieki, kuri jau gadu desmitiem mazās grupiņās regulāri piketē pie Saeimas un nevienam netraucē?!?

Neslēpšu arī savu personīgo viedokli. Lai gan atsevišķās tēmās es nepiekrītu viedoklim, par ko Selma iestājas, pati izvēlētos krietni iekļaujošāku komunikācijas stilu un mīlīgāku valodu, tomēr uzskatu, ka mums ir vajadzīgi tādi jauni cilvēki kā viņa. Kaut kādai sakarīgai kustībai ir nepieciešama gan stūrgalvība, kas vairāk raksturīga jauniem cilvēkiem, gan arī vecie stagnāti, kas pratīs atrast kompromisus.

Veicot nereprezentatīvu datu analīzi, jāsecina, ka stagnātu mums netrūkst, taču jaunie un stūrgalvīgie ir krietni retāk sastopami, jo jaunieši kopumā Latvijā ir politiski mazāk aktīvi. Aizvien ir stilīgi paziņot: "Mani politika neinteresē!" To apliecina arī nule Eiropas sociālā pētījuma (European Social Survey) ietvaros apkopotie dati, kur, vērtējot politiskās līdzdalības veidu izplatību, Latvijā tikai 50% no respondentiem vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem apgalvo, ka piedalījušies pēdējās Saeimas vēlēšanās. Vecuma grupā no 25 līdz 30 gadiem par Saeimas vēlēšanu dalībniekiem sevi nosauc 59 procenti, bet virs 30 gadiem jau 65 procenti. Vienlaikus šī paša pētījuma dati gan rāda, ka jaunieši aktīvāk publicē vai dalās ar politisku saturu tiešsaistē, ko, protams, var ieskaitīt politiskās līdzdalības tabulā, tomēr izšķirīgā nozīme ir dalībai vēlēšanās.

Aktīvisms top stilīgs

Ar Selmu, kura ir gan Protesta aktīviste, gan arī partijas Progresīvie biedre, tiekos sestdienā. Mēs abas esam precīzas līdz pēdējai sekundei un ierodamies norunātajā vietā – kafejnīcā MiiT – teju vienlaikus. Viņa ir atbraukusi ar riteni, plecos varavīksnes krāsu auduma maisiņš. Abas izvēlamies citronu limonādi. Manī tobrīd ir kaut kāds tāds iedrošinošā pedagoga gars, bet viņa ir nedaudz uztraukusies. Tas atgādina tādu kā eksāmena estētiku, pēc kuras es atpazīstu arī sevi viņas vecumā: mēģināt iesūdzēt kādu tiesā, stāvēt piketā vēl ar kādu mazu saujiņu paziņu, būt partijā un tapt nosodītai par aktivitāti vien, tomēr cieti paust savu pārliecību un nebaidīties to darīt arī internetā, kur kritiķu nekad netrūkst. Protams, ar laiku dzīve skaidri parāda, ka starp melno un balto krāsu ir rodami ļoti daudzi starptoņi, tomēr es vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka tādam jauniešu aktīvismam ir ļoti svarīga loma sabiedrības kolektīvās apziņas veidošanā.

Selma pati ir optimistiski noskaņota par jauniešu iesaisti sabiedriskajās lietās. Skaidrs, ka jauniešu vecumā ir svarīgi, ko domā stilīgie, un šobrīd gana populāri esot arī visādi YouTube blogi, kuri aicina uz politisko aktīvismu. Vienlaikus, kad uzdodu viņai jautājumu par latviešu piketēšanas dabu, viņa atzīst: Latvijas iedzīvotāji, pat salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, esot diezgan bailīgi. Kāpēc viņai pašai ir svarīgi iet gājienos un piketos? Selma saka, ka tas esot visvieglākais veids, kā kādai tēmai pievērst uzmanību. "Un es arī zinu, ka ir daudzi cilvēki, kuri patiešām kautrējas, viņiem liekas, ka tagad viņus nosodīs. Un tas arī notiek! Es kaut kā māku to neņemt pie sirds," viņa atzīst un piebilst, ka daudzi jaunieši neinteresējoties par politiku tāpēc, ka saista to ar vecāku sarunām divtūkstošo gadu sākumā, kad bijis daudz korupcijas un vispār viss slikti.

"Kaut kā vajag pārkāpt to robežu, ka tagad viss būs citādi. Man liekas, ka ļoti svarīgi ir, ka jauni cilvēki stājas partijās, lai jaunu cilvēku balsis dzirdētu, jo parasti jau mēs cilvēkus nedzirdam. Manai paaudzei, man liekas, ir pavisam citāda pieredze nekā cilvēkiem, kuri ir kādus piecus vai desmit gadu vecāki. Mēs esam uzauguši ar internetu, vairāk zinām par visādām globālām tēmām. Man liekas, ir ļoti svarīgi iestāties par tādām lietām kā klimats, par cilvēktiesībām, par daudz ko, par ko Latvijā līdz šim nav daudz runāts," uzsver Selma.