Darbs Valsts prezidenta komandā ir iespēja, ko ne katram piedāvā. Taču šajā gadījumā tas ir amats, ko jau atstājis bijušais radio kolēģis Gusts Kikusts. Šonedēļ kļuva zināms, ka no Valsts prezidenta kancelejas aiziet vēl trīs darbinieki, kuri tur sāka strādāt vēl Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā, – Karīna Rāviņa- Vimba, Oskars Volfs un Kristīne Zīle. Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc ilgākas slimošanas ir noskaņots pierādīt sabiedrībai, ka spēj atgriezties intensīvā darba režīmā. Tie ir tikai daži no izaicinājumiem, kuri sagaida Jāni Siksni jaunajā darbā. Arī ar Raimondu Vējoni viņš iepriekš nav bijis pazīstams – atšķirībā no žurnālistiem, kuri savulaik atspoguļojuši Vējoņa agrāko politisko darbību. Par to, ka šis darbs nebūs viegls, liecina arī Valsts prezidenta atbilde uz SestDienas jautājumu, kā viņš izvēlējās jauno preses padomnieku un kāpēc – atkal radio cilvēku. "Jānis Siksnis ir spēcīgs, pieredzējis profesionālis. Uzrunāju pievienoties komandai, un viņš piekrita," teikts prezidenta atbildē. Mediji no valsts augstākās amatpersonas sagaida argumentētāku un arī interesantāku viedokli. Ja cerēto nesaņem, vaino viņa padomnieku. Siksnis riskē vēl kāda iemesla dēļ – ikreiz, kad viņš aiziet no Latvijas Radio, vienmēr kaut kas velk atpakaļ, un viņš atgriežas. Piedāvājumu Jānis Siksnis saņēma jau aprīļa vidū. "Es ilgi domāju, vai atkal vajag mesties jaunajā un nezināmajā, un priekšā ir vasara…" SestDienai teic Siksnis, kuram šī būs jau otrā vasara bez atvaļinājuma. Tomēr jaunais darbs arī vilinājis, jo tā ir iespēja būt ļoti tuvu valstij svarīgu lēmumu pieņemšanai un apspriešanai. Savā ziņā tas varētu būt turpinājums tam, ko viņš darījis iepriekš, – arī prezidenta padomnieka amats ir valsts stratēģiskās komunikācijas sastāvdaļa.
Visi brāļi radio
Šis ne tik daudz būs stāsts par to, ar kādām izjūtām Jānis Siksnis pievienojas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa komandai, bet drīzāk par dažiem līdzšinējiem viņa dzīves pavērsieniem. Tie vairāk vai mazāk saistās ar Latvijas Radio, uz kuru Jānis Siksnis atnāca 1994. gadā, kad sāka strādāt Ārzemju ziņu nodaļā. Ar šo māju Doma laukumā dažādos laikos bijuši saistīti visi trīs brāļi Sikšņi, kuri uzauguši Priekuļos netālu no Cēsīm. Tur joprojām dzīvo viņu vecāki – pensionēti pedagogi. Vispirms radioklausītāji izdzirdēja vecākā brāļa Andra Sikšņa balsi, kurš nu jau ilgāku laiku ir Latvenergo komunikāciju direktors. Tad radio sāka strādāt Jānis, vēlāk arī Pēteris Siksnis – viņš tagad ir komentētājs sporta kanālā Viasat Sport Baltic. Radio mājā Jānis iepazinās ar savu dzīvesbiedri Karīnu, kura jau labu laiku no žurnālistikas aizgājusi. Viņa ir arhitekte un strādā par pilsētas plānotāju pašvaldībā. Latvijas Radio ir arī Karīnas māsas Māras Jansones darbvieta – līdz otrā bērniņa piedzimšanai viņa uz maiņām ar Aidi Tomsonu vadīja raidījumu Krustpunktā. Vairāk nekā 15 gadu Siksnis bija korespondents un producents radio Ziņu dienestā, tad kļuva par tā vadītāju, bet 2012. gadā – par Latvijas Radio priekšnieku. Ziņu vadītāja amatā viņš kolēģiem pēkšņi atklājies kā labs vadītājs ar skaidru mērķi, kas bijis pārsteigums, jo reti kurš nojautis, ka viņam ir tādas ambīcijas. Bija cilvēki, kuriem viņš šķitis lēnīgs un neizlēmīgs, taču daži to uztver kā apdomīgumu sasteigtu reformu priekšā. Pirmo reizi Siksnis no radio aizgāja jau 2007. gadā, kad pieņēma piedāvājumu Latvijas Televīzijā vadīt pētnieciskās žurnālistikas raidījumu De facto. Aizvadījis televīzijā vienu sezonu, viņš atgriezās.
"Aiziešana uz Latvijas Televīziju bija pavērsiens. Līdz tam īpaši neriskēju iet laukā no savas komforta zonas. Tad pienāk brīdis, kad nāk piedāvājums un tu domā, ka varbūt kaut kas straujāk jāpamaina," tagad atzīst Siksnis, kura dzīvē pēc tam pārmaiņas notikušas ar zināmu regularitāti, nekur viņam nepaliekot ilgāk par trim gadiem.
Atbalsta akcija
Taču, iespējams, daudzi par viņu uzzināja tikai 2015. gada sākumā, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) par Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju izvēlējās nevis Siksni, bet kolektīvam nezināmo Aldi Pauliņu, kā arī valdes locekļus Sigitu Kirilku un Uldi Lavrinoviču. Līdz tam Siksnis radio vadīja viens. Kolektīva reakcija uz NEPLP lēmumu izraisīja plašu rezonansi. Neizpratnē par veidu, kādā notika vadības maiņa, amatos ieceļot lielai daļai žurnālistu nepazīstamus cilvēkus, tika izplatīta atklāta 164 darbinieku parakstīta vēstule, kas bija adresēta arī augstākajām amatpersonām. Tajā bija aicināts rīkot jaunu konkursu, uzskatot, ka notikušais nav bijis pietiekami atklāts, – nebija arī skaidrs, pēc kādiem kritērijiem izvēle ir notikusi. Siksnis profesionāli bija uzaudzis radio un kā savējais iemantojis autoritāti, ar ko varēja skaidrot darbinieku pretestību vadības maiņai. Tolaik arī runāja, ka Latvijas Radio valde ir kļuvusi par interesantu objektu politiskajā tirgū, jo radio ir nopietns spēlētājs sabiedriskās domas veidošanā, tādēļ vajadzējis pārmaiņas. Citi to uztvēra kā padomes atriebību, jo Siksnis bija rezervēts pret vienotā sabiedriskā medija izveidi. Laiks gan parādījis, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana neīstenojās nevis radio pretestības dēļ, bet tāpēc, ka nebija sagatavota. Par spīti protestiem, NEPLP savu lēmumu nemainīja, un pērn janvārī darbu sāka jaunā valde. SestDiena uzrunāja arī cilvēkus, kuri tolaik parakstīja minēto vēstuli, iebilstot pret valdes maiņu, taču tagad viņi piekrīt izteikties tikai anonīmi. No sacītā var saprast, ka solītā vīzija par Latvijas Radio attīstību tā arī neesot sagaidīta un šo varot savā ziņā uzskatīt par pazaudētu laiku.
Līdz tam uzņēmumu vadīja cilvēki – Dzintris Kolāts un Jānis Siksnis –, kuri bija tajā izauguši un radio saprata, savukārt pēc tam vadībā nācis menedžeris, kam nav šādas pieredzes. Lūgts tagad atcerēties savas izjūtas pēc aiziešanas no radio, Siksnis tās raksturo ar vārdiem: "Sēdēju un domāju, kā tas varēja notikt. Nebiju saņēmis nekādu savas darbības izvērtējumu un joprojām neesmu tam racionālu izskaidrojumu atradis." Taču tie trīs mēneši bez darba bijuši vērtīgi, lai atpūstos, daudz ko pārdomātu un izdarītu darbus, kas sakrājušies, piemēram, pabeigtu remontu.
Visu rakstu par Jāni Siksni lasiet 3. jūnija žurnālā SestDiena!