Kāds ir pirmā valodu festivāla galvenais vēstījums? Ka jāmācās valodas?
Protams, un tas izriet no festivāla galvenā mērķa – saglabāt Eiropas valodu un kultūras daudzveidību. Vienkārši sakot, šie būs valodu daudzveidības svētki, un festivālā mēs piedāvāsim iepazīt ne tikai Eiropas Savienības (ES) valodu bagātību – tiks pārstāvēta arī norvēģu un ukraiņu valoda. Ceram, ka pasākums mudinās cilvēkus paplašināt pārvaldīto svešvalodu klāstu un tās mācīties, jo valodu zināšanas ļauj iepazīt citas kultūras.
Otrs mērķis – ceram, ka festivāls mudinās padomāt, kādas iespējas paver citu valodu zināšanas. Piemēram, jauniešiem valodu zināšanas noteikti varētu pavērt Erasmus+ apmaiņas programmu iespējas.
Un vēl: šis festivāls noteikti ir brīdis, kad varam padomāt ne tikai par citām, bet arī savu – latviešu – valodu. Jo galu galā mums jāatceras, ka arī tā ir viena no ES valodām, turklāt – ne mazākā.
Vai arī citur Eiropā risinās līdzīgi festivāli?
Eiropas valodu dienas pasākumi notiek praktiski visās ES dalībvalstīs, un norises formāti ir dažādi – sākot no viktorīnām līdz valodu minikursiem, konferencēm utt. Parasti Eiropas valodu diena tiek atzīmēta 26. septembrī, taču daudzviet pasākumi risinās visu septembri.
Uzsvērāt, ka vajadzētu mācīties citu Eiropas valstu valodas, bet vai citur Eiropā ir interese par latviešu valodas apgūšanu?
Protams! Nesen no Latviešu valodas aģentūras uzzināju, ka interese tiešām ir: izrādās, ka tā šobrīd tiek mācīta gan ārpus Eiropas (piemēram, Vašingtonas Universitātē, arī Sietlā latviešu valoda ir kā atsevišķs priekšmets), gan Eiropā – Polijā, Čehijā un Lietuvā, kur ir īpaši liela interese par savu kaimiņu valsti un valodu. Ir vairākas Eiropas augstskolas, kur latviešu valodu var apgūt akadēmiskā līmenī.
Kam sestdienas pasākums vairāk domāts – skolas vecuma jauniešiem vai ikvienam jebkurā vecumā?
Pilnīgi noteikti gaidīts ir ikviens – gan liels, gan mazs! Piemēram, valodas stendu piedāvājums būs ļoti daudzveidīgs: gan skaitīšana no viens līdz desmit kādā no valodām, kas vairāk būs piemērota bērniem, gan varēs apgūt pamatfrāzes, kuras ikvienam var noderēt ceļojumos. Te būs sastopami arī cilvēki, kuriem konkrētā ir dzimtā valoda, un būs iespēja ar viņiem aprunāties. Tie nebūs tikai bukleti un citi informatīvi materiāli, kurus palasīt, lai uzzinātu kaut ko jaunu, bet tiešām būs iespēja valodas piedzīvot un dzirdēt, kā tās skan dzīvē. Tāpat ap pusdienlaiku būs iespēja skolotāja vadībā piedalīties valodu klasēs jeb valodu stundās.
Lai uzzinātu plašāku programmu, ikvienam ieteiktu ieskatīties mūsu Eiropas valodu festivāla mājaslapā vai sociālajos tīklos papētīt atsevišķu dalībnieku piedāvāto programmu. Varēs arī skatīties uz vietas un tad izlemt, kurās aktivitātēs piedalīties.
Īpaši gaidīsim skolotājus un vecākus, jo runāsim arī par svešvalodu apguves iespējām skolās, un šoreiz uzsvars tiks likts uz četrām valodām: franču, spāņu, vācu un zviedru. Nereti izvēle apstājas pie lielākajām valodām, taču – cik mēs zinām, piemēram, par grieķu vai bulgāru valodu, kas arī veido Eiropas valodu ainu?
Šķiet, Eiropā pārsvarā tiekam cauri ar angļu valodu. Kā tomēr jūs mudinātu cilvēkus apgūt Eiropas un Ziemeļvalstu valodas?
Man tomēr gribētos teikt, ka tas ir mīts, jo atliek tikai nokļūt kādā Eiropas dienvidu valstī – piemēram, Francijā vai tajā pašā Polijā – un mēs nonākam situācijā, kad cilvēki nerunā angliski. Vismaz man tā ir gadījies, un tas tiešām ir maldīgs priekšstats, ka visi var sazināties angliski. Desmit gadu esmu nodzīvojusi Luksemburgā, kur ikdienā var piedzīvot daudzvalodību un pārliecināties, ka ar angļu valodu vien nepietiek un ka tās varenība ir pārspīlēta. Tāpēc tomēr vajadzētu padomāt par kādas citas Eiropas valodas apguvi. Domāju, ka arī jebkurš uzņēmējs un darba devējs ļoti augstu vērtē darbiniekus, kuriem ir citu valodu zināšanas, it sevišķi, ja runa ir par eksporta tirgiem vai sadarbības partneriem citās valstīs.