Rudenī viņa kā rupjmaize / Siltiem gabaliem laužama / Ziemā kabatā sildītu / Es viņu kā burkānu graužu, — šie Māra Čaklā vārdi ir pirmie, kas nāk prātā, atceroties Ēriku Ķiģeli, jo grupas Līvi līderis šo dziesmu dziedāja pats. Populārā dziesma Saldus saule un arī veids, kādā Ēriks to dziedāja, par viņu atstāja ļoti jūtīga un maiga cilvēka iespaidu, ko viņš, iespējams, maskēja savā skarbumā. To piemin gandrīz visi, kam bijis lemts atrasties kaut kur tuvumā.
Patiesībā citas Ķiģeļa sacerētās dziesmas bija vēl populārākas par Saldus sauli — Zīlīte, kas kļuva par vienu no lielākajiem 1982.gada hitiem, Zušu dziesmiņa un Laika dziesmiņa, ko dziedāja Igo, tāpat Kurzeme un Deviņvīru spēks, kuras kļuva pazīstamas, nākamā Līvu solista Aivara Brīzes dziedātas. Tās pat varētu dēvēt par latviešu tā laika roka himnām, un tādas tās izklausās joprojām. Pēdējo savos koncertos kā mūsu smagā roka pirmsākumu klasiku spēlē arī šobrīd pasaulē visvairāk koncertējošā latvju rokgrupa Skyforger, iepriekš palūdzot Ērika Ķiģeļa dēlam Fēliksam atļauju, ko tas labprāt devis. Tēva dziesmas divos albumos Rudens vēju muzikants ieskaņojis un koncertos izpilda arī Fēlikss.
Viens no Ērika draugiem aktieris Juris Bartkevičs atceras, ka Ķiģelis varējis būt gan ass un lecīgs, gan maigs un atvērts. Gara auguma, taisniem, pusgariem blondiem matiem, ūsām un bakenēm, zilām acīm, kovboju zābakos ar spiciem purngaliem un zilā džinsu kostīmā, kāds pie mums bija tikai retajam, bet tolaik tik tālajos Rietumos — katra sevi cienoša rokmūziķa ikdienas ietērps. Ar savu rokera skarbumu un skatuves kustībām viņš varēja būt gandrīz jebkuras meitenes sapnis, tomēr nav to izmantojis. Katrā ziņā neesot ieguvis brunčumednieka slavu. Ķiģelis vairāk bija apsēsts ar mūziku, bet savā pēdējā dzīves gadā, kā atceras Klāss Vāvere, kuram Ēriks bijis viens no pirmajiem mūziķiem, ar ko sadraudzējies, sākot mūzikas žurnālista gaitas, — ar automašīnām. Par tām runājis tikpat daudz, kā pirms tam par ģitārām.
Klāss raksturo Ķiģeli kā lielu, valdonīgu un diezgan neiecietīgu, kaut kādā ziņā bērnišķīgu cilvēku, kurš no vienas galējības kritis otrā. Lecīgs, bet tomēr foršs. Ķiģelis bijis ļoti jūtīgs pret kritiku gan no grupas biedriem, jo Līvos visi jutušies lieli un gudri, gan no malas.
Mūziķis un dziesmu tekstu autors, arī liepājnieks Guntars Račs spriež, ka dziļi sirdī Ēriks bijis vienkāršs un sirsnīgs cilvēks, taču, izejot uz skatuves un nonākot starmešu gaismā vai runājot ar presi, jo īpaši ar TV, ko Līvi nez kāpēc īpaši neieredzēja, Ēriks bijis ciets rieksts, pašpārliecināts un paštaisns. "Taču vairāk par visām šīm detaļām viņu raksturo radītā mūzika. Tā ir melodiski liriska ar labu dzejnieku atlasītu dzeju, bet vienlaikus muzikāli dumpinieciska, jo tā, kā rokmūziku Latvijā tolaik spēlēja Līvi, neviens cits nevarēja nospēlēt, lai kā arī censtos."
Račs saka, ka savā dzīvē saticis tikai dažus muzikantus, kuri par savu taisnību bijuši tik ļoti pārliecināti, kāds bija Ēriks. "Kad es pirmo reizi nonācu Līvu mēģinājumu telpā, viņš uz mani paskatījās un teica: "Tu pašlaik atrodies Latvijas labākās grupas mēģinājumu telpā un dzirdēsi, kā spēlē labākie." Turpat bija Krieviņš, Šterns, Grodums un Igo. Viņi to uztvēra kā pašsaprotamu lietu. Ēriks bija līderis caur un cauri. Viņam ne pārāk patika ieklausīties citu viedokļos, un, ja viņš tos vispār dzirdēja, tad parasti tiem oponēja," atceras Račs.
9.maijā dēls Fēlikss rīko Ērika Ķiģeļa sešdesmit gadu jubilejas koncertu mūzikas namā Daile, kurā piedalīsies vēl dzīvie Ķiģeļa laika Līvi, kas visi kopā nav muzicējuši vairāk nekā trīsdesmit gadu, — Igo, Vilnis Krieviņš, Guntars Mucenieks un Modris Šterns, bet ģitāru spēlēs Fēlikss. Koncertā ar veltījumiem uzstāsies arī Ērika draugi — ģitāristi Harijs Zariņš un Armands Alksnis, grupu Dālderi un Dakota līderis Edvīns Zariņš, Credo solists Guntis Veits, Jānis Buķelis un citi. "Gribu ar šo koncertu pielikt punktu saviem reveransiem pret fāteri un Līviem. Agrā jaunībā man nāca apziņa — ja es nerūpēšos par tiem gabaliem, tad arī neviens cits to nedarīs. Tagad senioram aug mazbērni. Ēriks Ķiģelis jaunākais tikko Mediņos pabeidza vokālo klasi, spēlē ģitāru, un tur arī skaidrs, ka būs mūziķis trešajā paaudzē. Emīls mācās vijoli, bet viņš vēl maziņš," stāsta Fēlikss.
Visu rakstu par Ēriku Ķiģeli lasiet žurnāla Sestdiena 8.maija numurā!