Kaut kas tāds Latvijā nebūtu redzēts. Tādi divlīmeņu krustojumi bieži sastopami patiešām lielu pilsētu priekšpilsētās, taču šis nav tas gadījums. Ceļš vijas cauri dažiem ciemiem.
Posms varētu ieiet vēsturē arī kā dārgākais no ceļiem, ko valsts grasās būvēt publiskajā un privātajā partnerībā. Pasūtītājs Latvijas valsts ceļi (LVC) uzsver, ka precīzas izmaksas nosaukt nav iespējams, jo nav zināms, cik celtniecības brīdī - 2015.gadā - maksās ceļu remontdarbi, tāpēc skaitļi ir aptuveni. Taču tie ir iespaidīgi. Viens ceļa kilometrs izmaksātu 11,2 miljonus latu.
Nav pirmais projekts
Jau pāris gadu LVC Satiksmes ministrijas uzdevumā pēta publiskās un privātās partnerības ieviešanu noslogotāko autoceļu rekonstrukcijai, jo valstij nav tik daudz naudas, lai atjaunotu visus nepieciešamos posmus. Privātais partneris sameklē naudu, izprojektē, uzbūvē un 20-30 gadu uztur ceļu, bet valsts maksā par tā pieejamību un kvalitāti. Pirmo par ātrgaitas ceļu ar braukšanas ātrumu 110 km/h paredzēts pārbūvēt Rīgas apvedceļu pie Sēnītes, to uzticot privātajiem uz 24 gadiem. Nākamajā pavasarī paziņos, kas uzvarējis konkursā par tā būvi.
Pirms krīzes šāds modelis bija paredzēts sešiem ceļiem - Sēnītei, Rīgas apvedceļa posmam Baltezers-Saulkalne, Ķekavas apvedceļam, posmam Priedaine-Sloka, šosejai no Rīgas uz Jelgavu un Rīgas apvedceļam-Koknesei. LVC Ceļu tīkla daļas vadītājs Andris Arbergs teica, ka patlaban tiek virzīti pirmie trīs. Priedaines apvedceļa izpēte tiekot turpināta, lai saprastu, cik daudz zemes vajag četrjoslu ceļam.
Būs jāatpērk zemes
Inita Bārtule par savas mājas nojaukšanu uzzināja sabiedriskajā apspriešanā. Ceļa projektētāji uzņēmums Ceļu projekts (CP) atzina, ka tā izbūvei būs jārunā ar 160 zemes gabalu īpašniekiem par zemes atpirkšanu un jānojauc četras mājas. Ar īpašniekiem vēl nav runāts. Arī tas cilvēkus satrauc, jo nav skaidrs, ar kādiem noteikumiem viņu īpašumus atpirks un kā novērtēs. Sasalušā nekustamo īpašumu tirgū to vērtība ir mazāka, nekā būs 2015.gadā, kad ceļu domāts būvēt. Pagaidām atbilde ir - par «saprātīgu cenu». Pēc kādiem kritērijiem to noteiks, nevienam nav ne jausmas.
Initas mājai ir ap 200 gadu. Koka ēka ar sūnām apaugušo jumtu no šosejas paslēpusies aiz ceriņu sienas. Pa pagalmu ar lielo vilkusuni skraida topošais ceturtklasnieks Artūrs. Meitas, kura šogad beidz vidusskolu, nav mājās. Rīgas domes darbiniece Inita ir abu vienīgā apgādniece. Stāvot saulainajā pagalmā un mielojoties ar piemājas mežā lasītajām zemenēm, šosejas troksnis ir uzmācīgs. Pēc jaunā projekta divus metrus no logiem būtu maģistrāle, bet četrus metrus no abiem sānu logiem - pievedceļi. Pirms tam projektētāji ar Initu runājuši tikai par vajadzību pēc ģimenei piederošās zemes otrā ceļa pusē. Sabiedriskajā apspriešanā projektētāju teiktais bija sauss: «Jūsu māja šai projektā nav paredzēta.»
«Es neesmu tik bagāta, lai uzceltu jaunu. Kur lai mēs ar bērniem ejam?» viņa saka, satraukta par atsavināšanas nosacījumiem. «Es nepretendēju uz to, ka viņiem ir jāiekārto mana dzīve, vai uz kādu lielo māju, bet būtu jāpiedāvā kaut kas līdzvērtīgs. Mums tālāk ir zeme, bet meža transformācija maksā naudu, kuras mums nav.»
Inita, tāpat kā vairākums Salas pagasta iedzīvotāju, ir pārliecināta, ka maģistrāle šaurajā strēlē starp Babītes ezeru un Lielupi nav nepieciešama. Neviens nenoliedz, ka vajadzīgs ceļa remonts un paplašinājums, bet nesaskata šī projekta ekonomisko pamatojumu. Viņi ir sašutuši, ka netiek izskatīta neviena alternatīva. «Rīgā uzcēla dārgāko tiltu, tagad mēs uzcelsim dārgāko ceļu, lai visi var par mums smieties,» apspriešanā dusmīgi teica zemes īpašniece Tatjana Tučkova. Iedzīvotāji norāda, ka pa divlīmeņu krustojumam ir četrām piecām mājām un pat makšķerniekiem pie Varkaļu kanāla, jo tur nekādu infrastruktūras objektu nav. Ceļu projekta un LVC pārstāvji apgalvoja, ka daudzie pieslēgumi projektēti pašu iedzīvotāju labā, lai nebūtu jābrauc lielāks līkums, un ne visus būvēs pirmajā kārtā.
Domes vadība - pret
Ekonomisko pamatojumu tik lielam ceļam neredz arī jaunā Babītes novada vadītājs Andrejs Ence (Rīgas apriņķa novadu apvienība). Kopš Babītes un Salas pagasts apvienoti novadā, tā kļūs par A.Ences galvas sāpi. Salas pagasta plānā ceļš ir paredzēts, uz ko norāda LVC un CP - ko neprotestējāt pret plāna apstiprināšanu, bet tagad pret ceļu gan? Babītes novada domei trijos mēnešos jāizlemj, ko darīt ar abu pagastu teritorijas plānojumiem. A.Ence saka, ka pagaidām viņam nav risinājuma, bet «šis ir milzīgs neprāts. To visu varēja atrisināt pa Liepājas šoseju, nevis šai šaurajai joslai dzīt cauri monstru ar 12 divlīmeņu mezgliem. Tie taču ir drausmīgi zaudējumi, ekonomiski nepamatojami, milzīgas izmaksas dažu māju vajadzībai». A.Enci nav pārliecinājuši arī aprēķini par gaidāmo transporta intensitāti, jo tik daudz auto nebrauc pat pa Via Baltica caur Ādažiem, lai gan tā satiksmes artērija ir svarīgāka.
LVC un projektētāji sabiedriskajā apspriešanā bija nepiekāpīgi - pieņēmums, ka satiksmi var novirzīt pa Liepājas šoseju jeb A9 esot teorētisks, jo tā neiziet uz galvenajiem Rīgas tiltiem un maģistrālajām ielām. Šāds maršruts būtu 16 kilometru garāks. Ceļš esot jābūvē 26,5 metru platumā, jo šoseja iekļauta Eiropas maģistrāļu tīklā, kas izvirza specifiskas prasības. Mašīnu caurlaidība tiekot rēķināta 2030.gadam, un citus risinājumus, piemēram, pusotru joslu katrā virzienā, kā ir pie Lilastes, esot aizliegusi Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).
Ir citi varianti
«Mēs nevaram to aizliegt. Pasūtītājs nosaka, kādu ceļu būvēt. Mēs varam piedalīties diskusijās par rezultātu, kas ir optimāls gan ceļa parametriem, gan drošībai,» saka CSDD direktora vietnieks Ģirts Rorbahs. Taisnība ir, ka 2006. gada jūnijā visas ceļu būvē valstiski iesaistītās puses vienojās turpmāk vairs neizmantot «normālprofilu 14», kā ceļinieku valodā sauc Lilastes ceļu jeb 1,5 joslas. CSDD rīcībā ir pierādījumi, ka šajā ceļa posmā pēc rekonstrukcijas ir pieaudzis avāriju un ievainoto skaits. Pērn sasniegts rekords. «Saulkrastos notiek morālais terors, kad malā stumj cilvēkus, kas brauc ar 90 kilometriem stundā,» saka Ģ.Rorbahs.
Taču tas nenozīmē, ka obligāti jābūvē 26,5 metrus plats ceļš. Var uzbūvēt, piemēram, 22 metru platumā «bez pļavas vidū», ar šauru sadalošo joslu un barjerām. Var izmēģināt Zviedrijā aprobēto trīs joslu ceļu, kurā noteiktos posmos mijas divu un vienas joslas ceļi. Taču A10 apspriešanā citi varianti netika piedāvāti. Atbilde uz jautājumu, kāpēc nevar citādi, skanēja: «Tāpēc, ka nevar.»
Pašlaik CP turpina izstrādāt skiču projektu un izmaksas lēkā kā kardiogramma - sabiedriskajā apspriešanā nosauca 280 miljonus, bet pēc nedēļas Dienai minēja samazinājumu līdz 220 miljoniem. Pēc projektu vadītāja Viktora Rautmaņa teiktā, tās esot balstītas uz orientējošajām cenām 2015.-2017.gadā un ir ļoti aptuvenas.
Pagaidām nevar pateikt, kā un kad projekts virzīsies tālāk, jo tas atkarīgs arī no Babītes novada domes lēmuma.