Ar vēlēšanām un līderu maiņu varenākajās lielvalstīs, krīzi Eiropā, nemieriem Tuvajos Austrumos un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kas nes līdzi pieaugošu neapmierinātību, 2012. gads varētu izrādīties tikpat brāzmains kā 2011. gads, ja ne vēl skarbāks.
Ekonomiskās krīzes izraisītie satricinājumi - no augošajām pārtikas cenām līdz ekonomisko grūtību palielinājumam attīstības valstīs - bija daudzu 2011. gada politisko notikumu pamatā. Ir pilnīgi skaidrs, ka politiskā nestabilitāte, attīstības nobloķēšanās, konfrontācija un konflikti pieaugs gan valstu iekšienē, gan starptautiskajā politikā.
«Sākumā noteikti kļūs sliktāk, pirms viss varētu virzīties uz labo pusi,» saka Džonatans Vuds, Londonā bāzētās risku konsultantu grupas Control Risks globālo problēmu analītiķis. «Ja analizē, kas izraisījis nozīmīgākos notikumus 2011. gadā, redzams, ka neviens no šiem faktoriem nav novērsts. Drīzāk daudzas ekonomiskās problēmas tikai pieaugušas.»
Prezidenta vēlēšanas ASV, Francijā un Krievijā, kā arī varas maiņa Ķīnas Komunistiskajā partijā var veicināt nestabilitāti. Tas var apgrūtināt politisko līderu vēlmi meklēt kompromisus vai pieņemt grūtus politiskos lēmumus.
Apstāšanās strupceļā
Analītiķi brīdina, ka tieši tāpēc politisko lēmumu pieņemšana var nonākt strupceļā tajā brīdī, kad pasaulei nepieciešama drosmīga un noteikta vadība. ASV Kongresa superkomitejas nespēja vienoties par budžeta deficīta samazināšanu var izrādīties priekšvēstnesis līdzīgām nesaskaņām citās valstīs.
ASV prezidentam Barakam Obamam paredzama sarežģīta cīņa par pārvēlēšanu amatā, lai vai ar kuru no republikāņu kandidātiem nāksies sacensties, jo valsts ekonomika atrodas inertā stāvoklī, valstī ir 8,6% bezdarbs un problēmas, ko vidusšķirai sagādājušas krītošās nekustamo īpašumu un akciju cenas.
Daļa aptaujāto analītiķu par galveno 2012. gada risku uzskata suverēno parādu krīzi eirozonā. Lai 17 valstu eirozona izdzīvotu pašreizējā veidolā, tās dalībvalstīm būs jāpanāk skarba ekonomikas izlīdzināšana. Sliktākajā gadījumā 2012. gadā varam piedzīvot ekonomiku sabrukumu, kas nes līdzi defoltu, banku bankrotus un nemierus, kas radītu vēl lielāku globālo ekonomisko šoku nekā 2008. gadā.
Tomēr citi uzskata, ka eiro dzīve turpināsies, lai gan lielus satricinājumus var prasīt saskaņas atrašana starp tādām atšķirīgām ekonomikām kā Vācija un Grieķija.
«Lielākais risks ir eirozona, vienlaikus tas ir arī risks, kuram atrisinājuma atrašana var izrādīties visātrākā,» saka bijušais britu valdības ierēdnis, tagad - japāņu bankas Nomura politiskais analītiķis Alisters Ņūtons. «Joprojām sagaidāma ļoti neliela izaugsme un sociālie nemieri ne tikai eirozonas dienvidos, bet visā Eiropā.»
Savukārt citi analītiķi uzskata, ka problēmas globālajai ekonomikai var nākt tieši no Tuvo Austrumu reģiona. Gadu pēc Arābu pavasara sākuma situācija reģionā ir ārkārtīgi nestabila - neprognozējamas islāmistu partijas iegūst varu Ziemeļāfrikā, Sīrijā sacelšanās lēnām pārvēršas īstā pilsoņu karā.
Konflikti, sacelšanās
Pēc dažu ilggadēju Rietumu atbalstītu arābu valdītāju krišanas ASV spēku izvešana no Irākas tiek uztverta kā zīme Rietumu ietekmes samazināšanai reģionā, kurā tā ir dominējusi pēdējos 200 gadus.
Šajā vakuumā reģionālās lielvaras - Turcija, Saūda Arābija - arvien atklātāk stājas konfrontācijā ar līdz šim visai izolēto un neprognozējamo Irānu.
Rietumu izlūkdienesti uzskata, ka Irāna ir pietuvojusies kodolieroču izveidošanas fāzei, tāpēc daži analītiķi prognozē, ka 2012. gadā Teherānas ienaidnieki var izlemt iesaistīties atklātā konfliktā, izmantojot militāru triecienu objektiem Irānā. Tas savukārt tieši ietekmētu naftas ieguvi Persijas līča reģionā.
«Lielais nezināmais ir iespējams Izraēlas trieciens Irānas kodolobjektiem un režīma vadības objektiem,» saka politisko risku konsultantu grupas Wikistrat galvenais stratēģis Tomass Bārnets, kurš piebilst, ka ne Izraēlas, ne Irānas vadība neesot gatava piekāpties, tā saglabājot reālus draudus visam reģionam.
Ekonomiskās attīstības palēnināšanās un bezdarba straujais pieaugums pastiprinot nemieru risku lielākajā daļā attīstības valstu. «Ir gaidāma pārtikas cenu celšanās, kas vienmēr ir destabilizējošs faktors, un, protams, ir jautājums, vai Ķīnas ekonomika pārkarsīs,» komentē Londonas apdrošināšanas brokeru firmas Jardine Lloyd Thompson kredītu un politisko risku analizētāja Elizabete Stīvensa. «Ķīnas iekšzemes kopprodukta samazināšanās pat par vienu diviem procentpunktiem var izraisīt sociālo nestabilitāti, ja tā nespēs nodrošināt darbvietu saglabāšanu. Visticamāk, turpināsies nemieri Eiropā, varas maiņa Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā arī neveicinās stabilitāti.»
Gada pēdējā mēneša notikumi sēj šaubu sēkliņu arī par kādu līdz šim neapstrīdētu stabilitātes garantu. Protestu pieaugums pret Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu ir sašķobījis līdz šim nesatricināmo pārliecību par Krievijas prezidenta 2012. gada vēlēšanu iznākumu.
«2011. gads bija murgains politikas veidotājiem un investīciju baņķieriem, taču ļoti interesants politikas analītiķiem,» saka A. Ņūtons. «Esmu pārliecināts, ka no nākamā gada jāgaida tas pats.»