«Princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu darbu saņem vienādu atalgojumu, jau kopš 1957. gada ierakstīts ES līgumos. Ir pēdējais laiks tam kļūt par realitāti arī darbavietās,» uzsver EK priekšsēdētāja vietniece, ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga.
Tomēr pagaidām visās ES valstīs «vēl aizvien pastāv vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība - no 27,3% (Igaunijā) līdz 2,3% (Slovēnijā). Redzams, ka pēdējos gados šai atšķirībai kopumā ir tendence nedaudz mazināties. 2008.-2011. gadā tā samazinājusies par 1,1%», rāda EK ziņojums. Saskaņā ar šo ziņojumu vislielākā problēma cīņā pret samaksas atšķirību ir vienlīdzīga atalgojuma noteikumu praktiskā piemērošana un tas, ka sievietes nesniedz prasības konkrētās valsts tiesās.
ES dalībvalstu likumi «garantē vienādu samaksu par vienādu darbu un vienlīdzību darbavietā. Tomēr, lai dzimumu līdztiesība būtu pilnīga, vēl daudz darāmā. Samaksas atšķirība vēl arvien ir liela. Situāciju pasliktina tas, ka liela daļa pārmaiņu skaidrojama ar vīriešu ienākumu mazināšanos, nevis sieviešu ienākumu palielināšanos,» skaidro V. Redinga.
EK dati liecina, ka reālu vienlīdzīgas samaksas principa īstenošanu visbiežāk apgrūtina samaksas sistēmu necaurredzamība, skaidru vienlīdzīgas samaksas kritēriju trūkums un precīzas informācijas trūkums darba ņēmējām, kuras cieš no nevienlīdzības.