Valsts prezidents bija vēlējies no premjera amata kandidātiem saņemt atbildi par gatavību izveidot triju tagadējo valdošo partiju - Vienotības, ZZS un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) - koalīciju, taču tādu solījumu ne M. Kučinskis, ne Vienotības pārstāvis Kārlis Šadurskis nevarēja dot. Iepriekš Valsts prezidents arī teica, ka valdību vajadzētu veidot Vienotībai, jo pretējā gadījumā nav nodrošināts varas līdzsvars partiju starpā, ja pieņem, ka R. Vējoni var saistīt ar ZZS, kas viņu deleģēja amatam. Taču prezidents tomēr uzticēja valdības veidošanu M. Kučinskim, šo izvēli nepamatojot. M. Kučinska priekšrocība varēja būt tā, ka viņam bija skaidrs visas ZZS frakcijas un valdes atbalsts, kādu no Vienotības nebija saņēmis K. Šadurskis. Viņš Dienai sacīja, ka saprotot, kāpēc nav nominēts, bet atteicās atbildēt uz jautājumiem par šo tematu. Pēc tikšanās ar R. Vējoni K. Šadurskis pieļāva dažādas iespējas, kā Vienotība varētu rīkoties, jo varbūt nemaz nebūtu tik slikti, ja Saeimā būtu spēcīga opozīcija. Valdībai bez Vienotības ar Latvijas Reģionu apvienību un partiju No sirds Latvijai Saeimā būtu 51 balss, kas ir ļoti trausls vairākums.
Nešķels Vienotību
Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) par demisiju paziņoja 7. decembrī. Valdības maiņu lielā mērā noteica pašas Vienotības interese un tās līderes S. Āboltiņas gatavība kļūt par valdības vadītāju, taču Nacionālās apvienības iebildumu un iekšējās opozīcijas pretestības dēļ mazinājās priekšsēdētājas izredzes. Vienotības pasivitāte pēc premjeres atkāpšanās un necīnīšanās par varas saglabāšanu pavēra iespējas ZZS, kurai sākotnēji bija tikai ambīcijas pārņemt Satiksmes ministriju. Tagad ZZS vēlas līdzās tai un premjera krēslam saglabāt arī zemkopības, aizsardzības un veselības ministra amatu, kā arī vadīt Finanšu ministriju, kurā deleģētu tagadējo ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Tas nozīmē, ka ZZS atteiktos no Ekonomikas un Labklājības ministrijas.
ZZS līderiem nav iebildumu, ka Nacionālā apvienība arī turpmāk vada Tieslietu, Kultūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Jau pirms premjera amata kandidāta nominēšanas ZZS un NA bija neformāli tikušās un norunājušas veidot divu partiju bloku, kas nozīmētu Vienotības atstāšanu izolācijā. M. Kučinskis tomēr nav noskaņots atbalstīt šādu bloķēšanos un pirmdien plāno tikties ar visu Vienotības frakciju. Viņš pēc izvirzīšanas uzsvēra, ka negribētu pieļaut Vienotības frakcijas šķelšanos un runāt ar kādām atsevišķām deputātu grupām, jo visai valdībai esot jāstrādā kā vienotai komandai.
Mainās spēles noteikumi
Pēc Vienotības frakcijas sēdes, kurā piedalījās sadarbības partneri no reģionālajām partijām, S. Āboltiņa žurnālistiem teica, ka Vienotība ir vienīgā eiropeiskā partija, kuras aiziešana opozīcijā būtu bezatbildīga. Tajā pašā laikā partija nebūs gatava sarunām, kurās tai pēc atlikuma principa piedāvās kādas drupačas. Viņa atzina, ka «tā nav patīkama situācija», kādā partija ir nonākusi. Vienotības sēdē piedalījās arī tās sadarbības partneri no reģionālajām partijām, kuras Saeimā pārstāv četri deputāti. Līdz šim šī deputātu grupa un arī bijušie Reformu partijas biedri bija tie, uz kuru atbalstu S. Āboltiņa varēja paļauties. Taču reģionu cilvēkiem svarīgi saglabāt ietekmi Satiksmes ministrijā, un, iespējams, ZZS tieši tā cer šķelt Vienotību. Ilze Viņķele ar saviem domubiedriem jau iepriekš bija tikusies ar ZZS, bija noskaņota konstruktīvām sarunām un skaidroja to ar nepieciešamību valdības veidošanas laikā sarunāties, Vienotības vadība to līdz šim neesot darījusi.
Frakcijas sēdē piedalījās arī Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, kurš ir bijis vairākās partijās, lai nodrošinātu atbalstu savai pašvaldībai jau kopš Demokrātiskās partijas Saimnieks un Latvijas ceļa laikiem, viņš bijis arī Aināra Šlesera vadītajā LPP/LC. Reiz smejoties esot sacījis, ka, līdzko viņš kādā partijā iestājoties, tā šis spēks sabrūkot. Uz vaicāto, vai tā notiks arī ar Vienotību, L. Salcevičs trešdien Dienai smejot atbildēja, ka šoreiz tā nevajadzētu būt, jo viņam esot tikai līgums ar Vienotību. Viņš apstiprināja, ka reģionu partijas ir informējušas Vienotības vadību, ka tā nedrīkst atteikties no Satiksmes ministrijas, taču tagad esot citas partijas premjers un «citi spēles noteikumi». Tiesa, M. Kučinski Jēkabpils mērs labi pazīst jau daudzus gadus un cer uz labu sadarbību. Lūgts komentēt opozīcijas paredzējumus, ka reģionu partijas būs pie tā politiskā spēka, kura pārstāvis vadīs Satiksmes ministriju, L. Salcevičs atbildēja: «Tās ir pilnīgas muļķības.» Vienotība nešķelšoties, bet viņš piekrīt partijas vadītājai, ka valdību jāsāk veidot no baltas lapas un Vienotība nevarēs piekrist kādiem pārpalikumiem piedāvājumā.