Ne visi viņu atbalsta, bet Vienotībā nav cita kandidāta, kas varētu vadīt lielāko un ietekmīgāko partiju nākamos divus gadus, kuros būs pašvaldību, Eiropas Parlamenta un arī Saeimas vēlēšanas.
Atklāti kritizēt negrib
Vienotībai nav jāraizējas arī par kvoruma nodrošināšanu kopsapulcē, jo interese par kongresu ir liela un tajā pieteikušies vairāk nekā 600 delegātu. Galvenais iemesls varētu būt tieši vēlēšanas - varbūt pat vairāk valdes nekā priekšsēža vēlēšanas, kuru iznākums jau zināms. Nodaļas līdera amatam bija izvirzījušas arī Saeimas deputāti Lolitu Čigāni, aizsardzības ministru Arti Pabriku un Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri, kuri atteikušies. «Solvita ir strādājusi ļoti veiksmīgi, saliedējusi partiju. Es viņu vērtēju ļoti pozitīvi,» sacīja I. Vaidere, atbildot uz lūgumu raksturot atteikšanās iemeslus. Ne visi Vienotības biedri ir tik labās domās par partijas vadību, kurā ir arī frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, bet šīs domas publiski netiek paustas. Ir arī dzirdēts, ka no S. Āboltiņas labvēlības lielā mērā ir atkarīga viena vai otra biedra politiskā karjera vai valdības atbalsts viņa iniciatīvām, tāpēc būtu neapdomīgi izteikties skaļi par to, kas nepatīk. Bijušais Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis tā savā laikā rīkojās un tagad vairs nav politikā. Dažiem Vienotības biedriem, piemēram, nebija saprotama arī Sarmītes Ēlertes nominēšana Rīgas mēra amatam - kad valdē par to lemts, vairāk esot bijis nodurtu galvu aplausu vietā. «Ļoti daudz ko noteiks tas, vai šis būs kārtējais parādes kongress ar iepriekš sagatavotām runām un šaurā lokā izraudzītiem runātājiem vai godīga saruna par savām kļūdām,» sacīja kāds partijas biedrs, vēloties palikt anonīms.
Priekšsēža vietnieka amatam nodaļas nosaukušas Lindu Medeni un Veiko Spolīti. Par domes priekšsēdētāju atkārtoti izvirzīta EP deputāte Sandra Kalniete. Savukārt valdes vēlēšanās, kurās varēs kandidēt ikviens, kam ir vismaz desmit biedru atbalsts, būs liela konkurence - uz 14 vietām ir izvirzīti 27 biedri. S. Āboltiņa ir atbalstījusi Hosamu Abu Meri, Arvilu Ašeradenu, L. Čigāni, Valdi Dombrovski, Inu Druvieti, Andreju Judinu, Karīnu Kornu, Alekseju Loskutovu, A. Pabriku, Olafu Pulku, Jāni Reiru, Edvardu Smiltēnu, Ilzi Viņķeli un Dzintaru Zaķi. Citi partijas biedri valdē vēlas redzēt arī I. Vaideri, Ingu Priedi (Kandava), Ivaru Bandoni, Kārli Strēli, Uģi Rotbergu un vēl vairākus kolēģus. Nesen bijusī iekšlietu ministre Linda Abu Meri savā blogā bija ierakstījusi: «…noteikti dažus visvarenības pārņemtos sestdien gaida nepatīkami pārsteigumi». Var pieļaut, ka ar rakstīto domātas tieši valdes vēlēšanas, bet no bloga konteksta izrietēja, ka pārsteigumi varētu sagaidīt L. Čigāni un Dz. Zaķi - viņš savukārt sacīja, ka iespējamā neievēlēšana valdē nevarētu būt pārsteigums, jo «pārsteigums ir tas, ko negaidi».
Saredz līdzību ar TP
Augstprātību Vienotībā saskatījuši arī partneri valdībā, nereti samanot līdzības ar likvidēto Tautas partiju. Dz. Zaķim šķiet, ka Vienotība gan vairāk līdzinās Latvijas ceļam ar savu paveikto un intelektu. LC aizveda Latviju līdz ES un NATO, bet tad piedāvājumi izsīka - viņaprāt, ir jādomā, lai tas nenotiek ar Vienotību. Kongresa programma sola plašu nākotnē darāmā izklāstu, bet daudz ko noteiks tas, cik pārliecinoši un interesanti tas tiks pasniegts. Reformu partija no Vienotības gaida atbalstu saviem ministriem, lai kopā apliecinātu, ka šī ir tiesiskuma un reformu valdība. Izglītības ministrs Roberts Ķīlis (RP) un arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), kurš ir atstādinājis no pienākumiem Ventspils domes priekšsēdi Aivaru Lembergu, savas ieceres varēs īstenot tikai ar Vienotības un premjera atbalstu. RP līderim Valdim Zatleram reizēm esot sajūta, ka premjera partija ir izteikti neitrāla, pasīvi noskatās un izjūt nostalģiju pēc tās politikas, kāda bija valdībā kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību, kurā dominēja A. Lembergs.
Visu Latvijai!-TB/LNNK valdes loceklis Jānis Birks arī saskata Vienotības līdzību ar TP un iesaka valdības partneriem izrunāties, vienoties par skaidru un vienotu viedokli un tad paziņot to publiski. Viņaprāt, valdībai ir jāstrādā kā komandai un nav labi, ka premjers nevar atbildēt par kāda ministra reformām. Šāda situācija varot atsaukties uz labējo partiju rezultātiem Rīgas domes vēlēšanās, jo Rīgas vadība Nils Ušakovs (SC) un Andris Ameriks (GKR) demonstrē izteiktu komandas darbu, atgādina J. Birks. Dz. Zaķis piekrīt, ka kļūdas ir jāizvērtē un jālabo, taču valdība esot atbalstījusi tās R. Ķīļa reformas, kuras ministrs spējis argumentēt, tāpat nav liegusi atbalstu arī E. Sprūdža aicinājumam piešķirt finansējumu Latgales programmai. Dz. Zaķis uzskata, ka nevar tiesiskumu skatīt tikai caur vienu incidentu «starp ministru un pašvaldības vadītāju».